Dobrindts aicina izmantot jaunas pieejas civilajai aizsardzībai: Vācija gatavojas!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Federālais iekšlietu ministrs Dobrindts aicina veikt civilās aizsardzības reformu Vācijā, lai spētu labāk reaģēt uz mūsdienu apdraudējumiem.

Bundesinnenminister Dobrindt fordert eine Reform des Bevölkerungsschutzes in Deutschland, um auf moderne Bedrohungen besser reagieren zu können.
Federālais iekšlietu ministrs Dobrindts aicina veikt civilās aizsardzības reformu Vācijā, lai spētu labāk reaģēt uz mūsdienu apdraudējumiem.

Dobrindts aicina izmantot jaunas pieejas civilajai aizsardzībai: Vācija gatavojas!

Vācijā civilā aizsardzība tiek pārdomāta, ņemot vērā pieaugošos draudus, piemēram, ārkārtējus laikapstākļus, kiberuzbrukumus un citus krīzes scenārijus. Federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts (CSU) pagājušajā trešdienā uzsvēra, ka civilajai sagatavotībai katastrofām ir galvenā loma. Viņš aicina visaptveroši paplašināt civilo aizsardzību, kas skar ne tikai militāro drošību, bet arī civilo un civilo aizsardzību. Par to ziņo Dienvidvācijas laikraksts.

Ieskats civilās aizsardzības struktūrā parāda, cik šī tēma ir kļuvusi nozīmīga. Vācijā tā ir organizēta kā integrēta sistēma, kas strukturēta dažādos līmeņos, sākot no pašvaldības līdz federālajam līmenim. Tas ir nepieciešams, lai varētu ātri un efektīvi reaģēt uz tādiem draudiem kā teroristu uzbrukumi, lieli negadījumi vai dabas katastrofas. The Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra uzsver, ka 1,7 miljoniem brīvprātīgo šeit ir galvenā loma, jo īpaši brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienestos un palīdzības organizācijās, piemēram, THW vai DRK.

Jauna domāšana civilajā aizsardzībā

Dobrindts paziņoja, ka finansējums Tehniskās palīdzības aģentūrai (THW) nākamgad palielināsies par 50 procentiem, bet finansējums Federālajam civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas birojam (BBK) pat trīskāršosies. Tas liecina par pieaugošo resursu nepieciešamību iedzīvotāju aizsardzības stratēģijas izpildei. "Mums visiem ir jāstrādā kopā un labāk jāsagatavojas briesmām," sacīja Dobrindts. Šeit liela nozīme ir iedzīvotāju kopīgajai atbildībai. Sabiedrībai pašai ir jāveic gatavība ārkārtas situācijām, piemēram, uzkrājot krājumus.

Pašlaik tiek veidots visaptverošs pārskats par esošajām patversmēm, kuras agrāk bieži ir samazinātas vai pat demontētas. Kā uzsver Dobrindts, šīm patversmēm jākalpo ne tikai krīzes laikā, bet arī ikdienas vajadzībām. Arvien skaidrāka kļūst nepieciešamība veicināt sabiedrības noturību. Civilās aizsardzības diena Rostokā, kurā pulcējās ap 40 dalībnieku no dažādām palīdzības organizācijām, parādīja, cik svarīga ir sadarbība šajās jomās ar devīzi “Ūdens – izmanto resursus, pārvaldi riskus”.

Civilās aizsardzības un katastrofu aizsardzības integrācija

Saiknes starp civilo aizsardzību un aizsardzību pret katastrofām regulē Civilās aizsardzības un katastrofu palīdzības likums (ZSKG). Federālās zemes ir atbildīgas par katastrofu kontroli, savukārt federālā valdība koncentrējas uz civilās aizsardzības koordināciju. Svarīgs aspekts ir tas, ka iedzīvotāju savlaicīga brīdināšana par briesmām ir galvenais uzdevums, kas gulstas uz valstu pleciem. Katastrofu kontroles dalībnieku iesaistīšanās civilo ārkārtas situāciju plānošanā parāda, cik svarīga ir laba tīklu veidošana un sagatavošanās, jo īpaši ņemot vērā izaicinājumus, kas mūs sagaida nākamajos gados.

Kopumā tas liecina, ka federālā valdība ir gatava pieņemt jaunas pieejas civilajai aizsardzībai un domāt par to, kā ātri un efektīvi pārvarēt gaidāmās problēmas. Tāpēc Dobrindta iniciatīva ir vairāk nekā tikai aicinājums — tas ir nepieciešams solis neskaidrā nākotnē.