B2 Starnberg tunelis: izmaksu pieaugums līdz 660 miljoniem eiro!

B2 Starnberg tunelis: izmaksu pieaugums līdz 660 miljoniem eiro!

Stārnbergā lietas vārās! Reģiona dārgākais transporta projekts B2 tunelis izraisa sajūsmu un diskusijas. Pēdējā pilsētas domes sēdē pirms vasaras pārtraukuma Starnbergas tuneļa projektu grupas vadītājs Marko Pulci iepazīstināja ar jaunākajām izmaksu tāmēm: Kopējās tuneļa izmaksas pieaugs līdz vismaz 660 miljoniem eiro. Šī summa ir krasi pieaugusi kopš 2018. gada, kad būvniecība vēl tika lēsta 200 miljonu eiro apmērā. Merkurs ziņo, ka pašreizējās aplēses ir pieejamas Federālajai Satiksmes ministrijai, savukārt Starnbergas pilsēta jau ir ieguldījusi ievērojamus 35 miljonus eiro sagatavošanas ēkās un zemes iegādē.

Veco un jauno skaitļu neatbilstība rada jautājumus. Kāpēc B2 tunelis maksā tik daudz vairāk nekā sākotnēji plānots? Atbilde ir sarežģīta: to veicinājuši tādi faktori kā būvniecības cenu kāpums, augstākas zemes iegādes izmaksas, algu izmaksas un inflācija. Turklāt pašreizējā summā nav iekļauta papildu plānošana un papildu izmaksas, kā arī turpmākie būvniecības cenu pieaugumi. Dienvidvācieši uzsver, ka pilsētai tagad jācer, ka federālā valdība drīz pārbaudīs projekta izmaksu un ieguvumu attiecību, jo jau ir uzkrātas bažas par kopējo finansējumu līdz projekta pabeigšanai. Pilsētas domnieks Jozefs Pfisters pat pauda bažas, ka kopējās izmaksas varētu sasniegt 1,2 miljardus eiro.

Būvniecības un drošības koncepcija

Bet kas patiesībā padara šo tuneli tik īpašu? Ar tīro tuneļa garumu 2180 metriem un kopējo garumu 3,1 kilometru, B 2 tunelis ir ne tikai garāks par Vanktuneli un Kramertuneli Garmišā-Partenkirhenē, bet arī paredzēts līdz pat 18 000 transportlīdzekļu dienā. Tās gaita apdzīvotās pilsētu teritorijās ietver arī sarežģītu ģeoloģiju un hidroģeoloģiju. Šeit tiks izmantota tuneļu urbšanas iekārta, savukārt citos reģiona tuneļos tiek izmantota klasiskā spridzināšanas iekārta, un tiem ir paralēli glābšanas tuneļi. Merkurs ilustrāciju pabeidz, norādot, ka B2 tuneļa drošības koncepcijā ir iekļautas sešas avārijas izejas un piecas avārijas izejas, kas tika palielinātas pēc pilsētas pieprasījuma.

Tieši tāpēc, ka būvdarbi notiek tik sarežģītos apstākļos, analīze skaidro, ka tunelis ir ne tikai nepieciešamība atslogot satiksmi Starnbergā, bet arī varētu būt īsts inženierijas šedevrs. Taču projektā strādājošie inženieri brīdina, ka lēmums veikt trasi apgabalos ar nelabvēlīgiem zemes dzīlēm var vēl vairāk palielināt izmaksas. Stārnbergas jūras tunelis norāda, ka mazas lietas, piemēram, zemes dzīļu stabilizēšana ģeoloģijas dēļ, varētu vēl vairāk palielināt kopējās izmaksas.

Politiskā diskusija un kavēšanās

Diskusija par tuneli ir gara, un tai ir daudz aspektu. Starnbergā jau vairākus gadu desmitus tiek apspriesti risinājumi satiksmes atvieglošanai, un tunelis šķiet daudzsološākais veids. Taču pabeigšana, kas sākotnēji bija plānota 2026. gadā, tagad ir apdraudēta. Dienvidvācieši ziņo par pilsētas domes sēdi, kas ilga 2,5 stundas, ņemot vērā aizkavētos plānus un pastāvīgi augošās izmaksas. Ierosinājums atcelt 2017. gada pozitīvo politisko lēmumu tika noraidīts, parādot, ka atbalsts projektam joprojām ir spēcīgs, neskatoties uz pretestību.

Starnberga saskaras ar izaicinājumu, kas ietver ne tikai finansiālus, bet arī politiskos aspektus. Tagad atliek gaidīt, kādi lēmumi tiks pieņemti Berlīnē un kā plānošana turpināsies. Visi iesaistītie vēlētos skaidrību par B2 tuneļa nākotni līdz gada beigām.