Jaunais lauksaimnieks ar mākslīgo intelektu maina Bavārijas lauksaimniecību!

Jaunais lauksaimnieks ar mākslīgo intelektu maina Bavārijas lauksaimniecību!

Lauksaimniecība pēdējos gados ir būtiski mainījusies, taču tādas jaunas sievietes kā Magdalēna Maiere, viena no jaunākajām Bavārijas zemniecēm, liecina, ka nozarē iepūš svaiga gaisa elpa. Būdama tikai 23 gadus veca, viņa vada Eibelhofu Puhheimā netālu no Minhenes, kur viņa vada nelielu, bet lielisku uzņēmumu, kas savus ienākumus nodrošina galvenokārt ar tiešo pārdošanu. Saimniecībā ir iespaidīgas 700 vistas, 60 teles, 350 zosis un 300 cūkas, kas visas tiek audzētas sugai atbilstošā veidā. Magdalēna, kura buldoga vadītāja apliecību ieguva 16 gadu vecumā un nolēma nestudēt jurisprudencē, sevi pilnībā veltījusi lauksaimniecībai. Protams, viņa pati ved dzīvniekus uz kautuvi, izrādot ne tikai apņemšanos, bet arī atbildību par savu amatu. Lai gan viņa saskaras ar aizspriedumiem pret jaunām sievietēm lauksaimniecībā, viņa neļauj tam sevi atturēt. Kā ARD mediju bibliotēka ziņo, viņas ģimene pārdod gaļu, desas, olas un sezonas augļus un dārzeņus tieši lauku veikalā vai tirgos.

Taču Eibelhof nav vienīgais uzņēmums, kas veiksmīgi sevi apliecina. Monika un Volfgangs Šudti vada savu kalnu fermu Spesartā, kur sugai atbilstošā veidā plaukst aptuveni 200 kazu. Viņi augstu vērtē savu audzēšanas metodi, jo kazas saņem barību no pašu audzētas un bauda brīvu turēšanu. Šeit ik dienu tiek saražoti 400-500 litri kazas piena, ko pašas saimniecības pienotavā pārstrādā sierā un jogurtā. Šādas reģionālas, ilgtspējīgas pieejas ir ne tikai videi draudzīgas, bet arī ļoti populāras patērētāju vidū.

Tehnoloģiskais progress lauksaimniecībā

Tehnoloģiju izmantošana mūsdienās ir galvenā lauksaimniecības sastāvdaļa. Viens no piemēriem ir jaunais ar saules enerģiju darbināmais robots “Robi”, kas var autonomi apstrādāt laukus. Pateicoties tā plašajam pielietojumam, tas ir liels atvieglojums daudziem lauksaimniekiem. Robi var sēt, ravēt un pat novākt ražu – to visu kontrolē ar mobilo telefonu no biroja. Šādu tehnoloģiju izmantošana, ziņo WDR pēc vietējā laika, bet var būt arī problemātiska. Kritiķi brīdina par sarežģītu augsnes apstrādi, kas kaitē mikroorganismiem un apdraud bioloģisko daudzveidību. Izaicinājumus rada arī tehniskās grūtības un apmācības nepieciešamība.

Mākslīgais intelekts (AI) arī spēlē arvien nozīmīgāku lomu lauksaimniecībā. Šī tehnoloģija palīdz lauksaimniekiem identificēt modeļus lielā datu apjomā un pieņemt apzinātus lēmumus, kas uzlabo ražu un dzīvnieku labturību. Kā Agriculture.de skaidro, AI ļauj izmantot barošanas robotus, slaukšanas robotus un autonomos tīrīšanas robotus, kuru mērķis ir palielināt fermu efektivitāti. Pareiza datu vākšana ir svarīga — izaicinājums laikapstākļiem jutīgā zonā, kur var ietekmēt arī putekļi un mitrums.

Ilgtspējība un inovatīvas audzēšanas metodes

Vēl viena novatoriska pieeja ir “vertikālās lauksaimniecības” jēdziens. Jaunizveidotais uzņēmums vGreens Vitenā ražo zemenes industriālā zālē bez saules gaismas, ar programmatūru, kas regulē visus vides apstākļus. Lai gan šī metode prasa daudz enerģijas, tai nevajadzētu ietekmēt zemeņu garšu. Ar robotu palīdzību tiek uzraudzīts augšanas process un augļi tiek novākti optimālajā laikā. Tas parāda, cik svarīgi ir risināt ilgtspējības un reģionāluma jautājumus lauksaimniecībā.

Tāpēc lauksaimniecība saskaras ar aizraujošiem izaicinājumiem un iespējām. Neatkarīgi no tā, vai ar tādu lauksaimnieku kā Magdalēnas Maires personiskām saistībām vai novatoriskām tehnoloģijām ir daudz iespēju lauksaimniecības nākotnes veidošanai.