Kontrabandas krāpšana: Ģimene maksā 7000 eiro un joprojām paliek strupceļā!

Kontrabandas krāpšana: Ģimene maksā 7000 eiro un joprojām paliek strupceļā!

Pēdējais incidents uz Vācijas robežas kārtējo reizi spoži atklāj Eiropas patvēruma politikas izaicinājumus. Pēdējo dienu laikā federālā policija ir atklājusi vairākus nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumus, kas atklāj dziļākas problēmas patvēruma sistēmā.

Agri no rīta federālā policija pārbaudīja tālsatiksmes autobusu, kas brauca no Turīnas uz Nirnbergu. Starp pasažieriem bija kāds ēģiptietis bez personas apliecības, kurš Milānā no kāda aizdomās turētā kontrabandista bija iegādājies autobusa biļeti par 200 eiro. Viņa situācija nebija īpaši patīkama, jo 2022. gadā viņš bija iesniedzis negatīvu patvēruma pieteikumu Itālijā, un tagad viņam draudēja cietumsods. Pēc pārbaudes viņš tika nogādāts Eihštates deportācijas aizturēšanas centrā, no kurienes tiks organizēta viņa atgriešanās dzimtenē. Par to ziņoja Švābu.

Ģimenes vēsture uz robežas

Tikai dažas stundas vēlāk policija apturēja citu autobusu, kas brauca no Milānas uz Minheni. Uz klāja atradās sīriešu ģimene, kurā bija 25 gadus vecs vīrietis, 21 gadu veca sieviete un viņu trīs gadus vecais bērns. Viņi arī bija ieradušies bez derīgiem ceļošanas dokumentiem un sākotnēji mutiski norādījuši savus personas datus. Taču darbinieki bagāžā atrada Itālijas oficiālas vēstules ar nepatiesu informāciju.

Vīrietis paskaidroja, ka pēc vairāku mēnešu pavadīšanas Grieķijā gribējuši aizceļot pie brāļa uz Zāru. Ģimene par savu ceļojumu aizdomās turētajai kontrabandas organizācijai būtu samaksājusi milzīgus 7000 eiro. Tāpat kā pirmajā gadījumā, ģimenes ceļojums beidzās ar viņu nosūtīšanu atpakaļ uz Austriju.

Juridiskā situācija patvēruma procedūrā

Šie notikumi ir daļa no lielākas problēmas. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) 2024. gada 19. decembra spriedumu pieņēmums par sistēmiskām nepilnībām Itālijas patvēruma sistēmā kopumā nav pamatots. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm vienmēr ir jāveic individuāls novērtējums, kad runa ir par patvēruma pieteikumiem. Šim lēmumam ir tālejošas sekas attiecībā uz pienākumiem ES, jo īpaši, ja tiek gaidīta atgriešanās Itālijā. Tiesas lietā Vācijā patvēruma pieteikumu noraidīšana un rīkojums par izraidīšanu uz Itāliju iepriekš tika atzīts par likumīgu, ko jaunākais EKT lēmums liek apšaubīt. Infopunkts Eiropa ziņots.

Patvēruma politikas eksternalizācija

Viens no galvenajiem jautājumiem Eiropas patvēruma politikā ir jautājums par “eksternalizāciju”. Šī stratēģija ir apspriesta kopš 1990. gadiem, un tā ir mēģinājums pārvietot patvēruma procedūras uz valstīm ārpus ES. Aktuāls piemērs ir Itālijas un Albānijas vienošanās par uzņemšanas centru izveidi. Tā mērķis ir palēnināt patvēruma meklētāju pieplūdumu un izvilkt vēju no labējo populistu partiju burām. Tomēr eksternalizācija rada arī dažus riskus, piemēram, juridiskas un ētiskas bažas bpb.de tikt skaidrībā.

Pastāvīgi lielais patvēruma pieteikumu skaits ES, kas 2023. gadā pārsniedza vienu miljonu, ir milzīgs izaicinājums. Politiķi tiek aicināti rast praktiskus risinājumus, lai risinātu pieaugošo skaitu, vienlaikus aizsargājot bēgļu un migrantu tiesības. Tikai ar saskaņotu un godīgu patvēruma politiku ES var pildīt savu humāno atbildību.