Suche
Mein Konto
Bundesvērs palielina spēku: Vācijas loma NATO pieaug!
Vācija stiprina savu NATO lomu ar palielinātiem aizsardzības izdevumiem un jaunām stratēģijām līdz 2029. gadam. Galvenie notikumi.
Bundesvērs palielina spēku: Vācijas loma NATO pieaug!
Bundesvēra reputācija NATO pēdējā laikā ir manāmi uzlabojusies. Iemesls tam ir Vācijas palielinātie aizsardzības izdevumi un palielinātie uzdevumi, ar kuriem saskaras karaspēks. Pēc ASV Vācija ieņem otro vietu alianses nozīmīgākā dalībnieka vietā. To nesenajā preses konferencē norādīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, kurā īpaši uzteica Vācijas kaujas brigādes pastāvīgo izvietošanu Baltijā un gaisa telpas uzraudzību reģionā. Viņš arī uzsvēra Vācijas atbalstu kritiskās infrastruktūras aizsardzībā Baltijas jūrā, kas NATO kļūst arvien svarīgāka. Kā ziņo tagesschau.de, aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ir arī uzmanības centrā, vadot “Ukrainas aizsardzības kontaktgrupu” ar Lielbritāniju.
Bet kā tas viss tiek finansēts? Vācija plāno būtisku aizsardzības budžeta palielināšanu, kas līdz 2029. gadam sagaidāms, ka tas pieaugs līdz iespaidīgiem 152,8 miljardiem eiro. Finansējums ir daļa no federālās valdības jaunā finanšu plānojuma, par kuru otrdien jālemj Ministru kabinetā. Šo izdevumu segšanai ik gadu tiek pieņemti jauni parādi līdz 126,1 miljardam eiro. Īpaši ievērības cienīgs ir tas, ka arī Vācija sasniedz vēlamo NATO mērķi: līdz 2029. gadam aizsardzībai paredzēts tērēt 3,5 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pretrunā ar iepriekšējiem apstākļiem, kad Krievija vēl tika uzskatīta par partneri. Līdz ar uzbrukumu Ukrainai šis uzskats pēkšņi mainījās – Krievija šobrīd tiek uzskatīta par lielāko draudu.
Skats uz skaitļiem
Sīkāk Vācijas aizsardzības budžetam nākamajiem gadiem vajadzētu izskatīties šādi:
| gads | Planotais aizsardzības budžets |
|---|---|
| 2025. gads | 62,4 miljoni eiro |
| 2026. gads | 82,7 miljoni eiro |
| 2027. gads | 93,3 miljoni eiro |
| 2028. gads | 136,5 miljoni eiro |
Turklāt finanšu plānā ir iekļauta ikgadējā palīdzība Ukrainai 8,5 miljardu eiro apmērā līdz 2029. gadam. Tas parāda Vācijas lomu kā vienai no lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem ES. Kā ziņo zdf.de, arī īpaša Bundesvēra fonda izveide gandrīz 500 miljardu eiro apmērā ir vēl viens nozīmīgs solis.
Izaicinājumi un trūkumi
Neraugoties uz šiem sasniegumiem, pastāv arī bažas par atsevišķiem trūkumiem Vācijas aizsardzības politikā. Tie ietver lēno materiālu iepirkumu, nepilnības sadarbībā aizsardzības projektos un novecojušas sistēmas. Vēsturiski aizsardzības politikai bieži ir bijis sekundārs statuss, kas ir salīdzināms ar attīstības palīdzību. Šie trūkumi ir pilnīgā pretrunā ar augsto atzinību, ko Vācija tagad saņem par savu vadošo lomu NATO.
Bijusī Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena ir liela Ukrainas atbalstītāja un plāno vēl vairāk paplašināt ES aizsardzību. Neskatoties uz to, vienmēr sabiedrībā rodas diskusijas par militārā dienesta nepieciešamību. Šīs tēmas liecina, ka, neskatoties uz visu progresu, joprojām ir nepieciešama turpmāka rīcība.