Frankfurte 2025: kausēšanas katls uz robežas — vai pilsēta joprojām ir droša?

Frankfurte 2025: kausēšanas katls uz robežas — vai pilsēta joprojām ir droša?

Frankfurte pie Mainas, ko bieži dēvē par “kultūru kausēšanas katlu”, pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski mainījusies. Kanclera Frīdriha Merca un Savienības parlamenta grupas vadītāja Jensa Spana vadībā arvien vairāk tiek runāts par nolaidību pilsētās, īpaši Bahnhofsviertelā. Bažas nav nepamatotas, jo stacijas rajons, kas kādreiz bija izsmalcināts dzīvojamais un komerciālais rajons, tagad saskaras ar narkotiku problēmām un apdraudējumiem klientiem. Mūzikas veikala operators Bernhards Hāns uzsver satraucošo situāciju, aplēsēm, ka šajā reģionā ir 5000 narkomānu un 300 tirgotāju.

Vēl viens dienaskārtības jautājums ir drošības pasākumi, kas kopš 2024.gada ir būtiski pastiprināti. Kopumā 36 lielajās policijas pārbaudēs tika mēģināts panākt pieaugošo narkotiku noziegumu kontroli. Šajā laikā Frankfurtes iedzīvotāju skaits pieauga par gandrīz 100 000 līdz 776 843 iedzīvotājiem. Pieaudzis arī ārzemnieku īpatsvars pilsētā, no 191 034 2015. gadā līdz 248 477 2024. gada beigās, kas veido vairāk nekā 32% no kopējā iedzīvotāju skaita. Satraucošais ir strauji augošais frankfurtiešu īpatsvars ar migrantu izcelsmi, kas pieauga no 88 430 2010. gadā līdz 199 429 2024. gadā, veidojot vairāk nekā 58% no visiem iedzīvotājiem.

Reliģijas un kultūras pārmaiņas

Izmaiņas ir arī reliģiskās statistikas frontē: Frankfurtē ir aptuveni 137 000 musulmaņu, bet katoļu un protestantu skaits ir samazinājies līdz 122 000 un 96 000. Kristiešu īpatsvars samazinājies no 45% 2010.gadā līdz 28% 2024.gadā. Kultūras daudzveidības zīme ir arī jaunie Ramadāna rotājumi, kas pilsētā izkārti kopš 2024.gada un ko atbalsta no nodokļu līdzekļiem līdz 100 000 eiro. Tradicionālās Lieldienu paražas, piemēram, strūklaku rotāšana, vairs nav manāmas.

Vēl viens satricinājuma piemērs sabiedrībā kopumā ir demonstrācijas, kas kopš 2015. gada ir pieaugušas ar islāma vai antisemītisku izcelsmi. Īpaši pēc Hamas uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī notika vairākas lielas pret Izraēlu vērstas demonstrācijas, kas pastiprināja vispārēju nedrošības sajūtu.

Krīze pilsētas centrā

Frankfurtes iepirkšanās ielas saskaras ar to mainīgās struktūras gaismu. Arvien vairāk īpašnieku pārvaldītu veikalu pazūd, savukārt Vācijas lielākā iepirkšanās iela Zeil arvien vairāk tiek pārveidota par biroja telpām. Šo tendenci neitralizē pieaugošā migrantu jauniešu bandu klātbūtne, kas kontrolē ielas, īpaši krēslas laikā.

Noziedzības rādītāji atspoguļo saspringtos apstākļus: izvarošanas pieauga no 436 2015. gadā līdz satraucošiem 1623 gadījumiem 2024. gadā, un uzbrukumu skaits pieauga no 6379 līdz 9418. Lielākā daļa aizdomās turamo ir no ārvalstīm, un vairāk nekā 57% no šiem aizdomās turētajiem ir ne Vācijas pilsoņi. Saskaņā ar ziņojumiem statistikas pieaugums bieži vien ir saistīts ar sociālo un ekonomisko stresu migrantu vidū, kas atspoguļojas arī nepilngadīgo noziedzībā.

Pēdējo gadu attīstība ir radījusi satraucošu pilsētas centra stāvokli. Atkritumu un vakanču skaita pieaugums ir acīmredzams, kas galu galā ir novedis pie palielinātiem sodiem par atkritumu pārkāpumiem. Mērs Maiks Jozefs jau norādījis uz iekšējiem pasākumiem, lai Frankfurte kļūtu ne tikai drošāka, bet arī tīrāka un apdzīvojamāka.

Izaicinājumi ir lieli, taču Frankfurte joprojām ir nozīmīgs ekonomikas un kultūras centrs. Pilsēta ir pazīstama ar savu panorāmu, Vācijas lielāko lidostu un dažādām izglītības iestādēm. Vēl jo svarīgāk ir koncentrēties uz tīrību, drošību un integrāciju, lai Frankfurte arī turpmāk būtu vieta ikvienam.