ASV autoritārismā: Daase brīdina par NATO briesmām!

ASV autoritārismā: Daase brīdina par NATO briesmām!

Augstas starptautiskās spriedzes un gaidāmo NATO sanāksmju vidū konfliktu pētnieks Kristofers Dāss no Frankfurtes cenšas tuvāk izpētīt neseno ASV militāro triecienu pret Irānu starptautiskās juridiskās sekas. Pēc Daase teiktā, šos uzbrukumus var interpretēt ne tikai kā vardarbīgu eskalāciju, bet arī kā "papildu slogu" NATO. Zinātnieks saka, ka Eiropai ir nopietni sev jāuzdod jautājums, cik lielā mērā ASV patiesībā pārstāv Eiropas intereses, īpaši Trampa administrācijas laikā, kuru viņš raksturo kā autoritāru. Daase steidzami brīdina par preventīvo karu ilgtermiņa sekām un saskata pieaugošu plaisu starp amerikāņu un eiropiešu vērtībām.

Kā ziņo Tagesschau.de, ASV uzbrukumi bija skaidri vērsti pret Irānas kodolobjektiem. ASV prezidents Tramps un aizsardzības ministrs Pīts Hegsets operācijas raksturoja kā "ļoti veiksmīgas" un "pārliecinošus panākumus". Tomēr ir skaidra starptautisko tiesību ekspertu kritika: uzbrukumus diez vai var attaisnot ar starptautiskajām tiesībām, jo ​​ANO Statūti aizliedz militārus uzbrukumus bez tūlītējiem draudiem. Slavenais starptautisko tiesību eksperts Johens fon Bernstorfs ASV uzbrukumus raksturoja kā "nepārprotami nelikumīgus". Interesanti ir arī tas, ka lielākā daļa starptautisko juristu nesaskata Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību pret Irānu, lai gan amerikāņi bieži izmanto šo argumentu.

Uzmanībā NATO un starptautiskās tiesības

Debates par NATO nav nekas jauns. Vēsturiski dalībvalstīm ir vairākkārt nācies risināt jautājumu par militārām intervencēm un to juridisko pamatojumu. bpb.de apraksta izaicinājumus, kas NATO ir radušies kopš aukstā kara beigām. Šajā laikā pamatnosacījumi ir būtiski mainījušies, un daudzi tradicionālie konflikti ir aizstāti ar jauniem, sarežģītākiem jautājumiem. Vajadzība pēc skaidra starptautiska tiesiskā pamata militārām saistībām šobrīd ir sprādzienbīstamāka nekā jebkad agrāk un var apdraudēt starptautisko kārtību, ja tā netiks uzturēta.

Daase pauž zemas cerības uz gaidāmo NATO samitu Hāgā un netic, ka ASV atkārtoti apstiprinās savas saistības NATO. Viņam tas būtu panākums, ja sanāksmē neizceltos skandāls. Viņa vērtējumu atspoguļo arī plašāka diskusija par ASV lomu NATO, kuru, viņaprāt, ilgtermiņā vēlas samazināt. Tāpēc Eiropa saskaras ar izaicinājumu stiprināt savas aizsardzības spējas.

Vēl viens aspekts, ko nevar nepamanīt no pašreizējās diskusijas, ir draudētā ASV maigās varas erozija. Globālajai sabiedrībai turpinot cīnīties ar ASV politikas sekām, veidojas aina, kas ne tikai ietekmē attiecības starp NATO partneriem, bet arī liek apšaubīt globālās drošības arhitektūru. Daase brīdina, ka Trampa politika var paātrināt ASV globālo politisko lejupslīdi, kas tiek cieši vērota citviet pasaulē, īpaši Maskavā.

Kopumā ir skaidrs, ka konfliktam par Irānu varētu būt tālejoša ietekme uz starptautiskajām attiecībām un stabilitāti Eiropā. Jāskatās, kā NATO un tās dalībvalstis reaģēs uz notikumu attīstību un vai spēs aizstāvēt savas kopīgās vērtības un intereses.