Kad mirušie runā: Gīsena advokāts atklāj mantojuma pārvaldības noslēpumus

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Marsels Sonnenbergs, īpašuma kurators no Gīsenes, sniedz ieskatu savā neparastajā darbā un savā jaunajā grāmatā “Mirušo mantinieki”.

Marcel Sonnenberg, Nachlasspfleger aus Gießen, gibt Einblicke in seinen außergewöhnlichen Beruf und sein neues Buch „Erben der Toten“.
Marsels Sonnenbergs, īpašuma kurators no Gīsenes, sniedz ieskatu savā neparastajā darbā un savā jaunajā grāmatā “Mirušo mantinieki”.

Kad mirušie runā: Gīsena advokāts atklāj mantojuma pārvaldības noslēpumus

Gīsenes centrā ir jurists, kurš specializējas ļoti īpašā darbā. Marsels Sonnenbergs ir ne tikai īpašuma pārvaldnieks un izpildītājs, bet arī interesants prāts, kurš dedzīgi cīnās par mirušā tiesībām. Šobrīd viņš nododas ekspeditora un noliktavas nomas uzņēmuma īpašumiem, kuru grāmatvedība nebija gluži priekšzīmīga. Tas viņu bieži noved pie detektīvu prasmju robežām, kuras viņš attīstījis savā 15 gadu ilgajā pieredzē īpašumu pārvaldībā. Bet ko īsti dara mantojuma izpildītājs un kāpēc viņa darbs ir tik svarīgs?

Mantojuma glabātājs ir uzticības persona, kuru ieceļ testamenta tiesa, ja nav zināmi mantinieki vai ir grūtības mantojuma pārvaldībā. Viņa galvenie uzdevumi ir mantojuma nodrošināšana un pārvaldīšana, kā arī mantinieku identificēšana. Izpildītājs nav jājauc – tie atbalsta mantojuma sadali gadījumos, kad mantošana ir neskaidra. Marsels Sonnenbergs izmeklēšanu un dokumentāciju uzskata par sava detektīvdarba daļu un bieži vien ar godbijību pieiet uzdevumam atvērt mirušā dzīvokļa durvis. Nav nekā aizraujošāka par dzīves noslēpumu atšķetināšanu, pat ja tā dažkārt atklāj cilvēciskus dziļumus.

Īpašuma pārvaldīšanas daudzpusība

Kad Sonnenbergs stāsta par savu darbu, jūs ātri pamanāt, ka viņam patīk izaicinājumi. Savā pašreizējā darbā viņš saskaras ar lielu vienaldzību, bet arī ar tipisku “mantkārību”, kad runa ir par mantojuma strīdiem. Tas bieži vien ir kā virves darbība, lai orientētos starp juridiskajiem aspektiem un cilvēciskām emocijām. Viņam ir īpaši svarīgi, lai būtu skaidras un saprotamas gribas, lai izvairītos no turpmākiem konfliktiem. "Jums vienmēr ir jābūt gataviem vissvarīgākajiem dokumentiem," viņš iesaka, "tas nodrošinās, ka jūsu vēlmes tiks ievērotas."

Kā mantojuma uzraugam Sonnenbergam ir plašas tiesības un pienākumi. Tie cita starpā ietver aktīvu saraksta izveidi un mirušā nenokārtoto prasījumu nokārtošanu. Taču viņš nav viens – viņa uzdevumi ir atkarīgi no testamenta tiesas akcepta, kad runa ir par lielākiem darījumiem, piemēram, nekustamā īpašuma pārdošanu. Šie noteikumi nodrošina, ka viņš paliek savā tiesiskajā regulējumā un var aizsargāt nākamo mantinieku intereses, pat ja tās joprojām nav zināmas. īpašuma pārvaldnieks ir pienākums nodrošināt mantojumu līdz mantinieku identificēšanai un veikt atbilstošus pasākumus.

“Mirušo mantinieki” – ieskats iekšējā dzīvē

Lai dalītos pieredzē un sniegtu ieskatu sava darba izaicinājumos, Sonnenbergs ir uzrakstījis grāmatu ar nosaukumu"Mirušo mantinieki"publicēts. Tajā viņš ne tikai piedāvā ieskatu savā pieredzē, bet arī sniedz praktiskus padomus par īpašumu plānošanu. Līdzautore Katja Mitica palīdzēja viņam pievilcīgi un saprotami izklāstīt sarežģītas tēmas. Grāmatu izdevis Riva Verlag, un tajā 224 lappusēs ir viss, kas jums jāzina par īpašumu pārvaldību. Tikai par 20 eiro ir daudz informācijas, ko varam tikai ieteikt.

Sonnenbergam, kurš sākotnēji jurista profesijā sācis kā jurists un vēlāk specializējies maksātnespējas tiesībās, ir izveidojusies nekļūdīga sajūta par mirušo vajadzībām. Ar labu prasmi veidot savstarpējās attiecības un dedzīgu skatienu uz detaļām, viņam vienmēr izdodas atrisināt mīklas, kas slēpjas aiz mirušā durvīm. Šī apņemšanās ir ne tikai apbrīnas vērta, bet arī nepieciešama pasaulē, kur mantojuma tēma bieži ir neskaidra un problemātiska.

Nobeigumā var teikt, ka tādu mantojuma aizbildņu kā Marsels Sonnenbergs darbs ir nenovērtējams ne tikai juridiskos jautājumos, bet arī izdzīvojušo radinieku emocionālajai labklājībai. Laikā, kad dzīve nereti ir tik vētraina, ir labi apzināties, ka ir cilvēki, kas rūpējas par “mirušo mantiniekiem” un rūpējas par viņu piemiņas cienīgu saglabāšanu.