Liela mēroga mācības Frankfurtē: pastipriniet civilo aizsardzību pret hibrīddraudiem!

Liela mēroga mācības Frankfurtē: pastipriniet civilo aizsardzību pret hibrīddraudiem!

Otrdien, 2025. gada 24. jūnijā, Frankfurtē sāksies vērienīgas civilās aizsardzības mācības, kuru mērķis ir ne tikai veicināt iedzīvotāju drošību, bet arī sagatavoties tādiem hibrīddraudiem kā kiberuzbrukumi un sabotāža. Iesaistītie ir ugunsdzēsēju brigāde, glābšanas darbinieki un daudzas pašvaldības nodaļas, kas darbosies līdz nākamajai nedēļai. Piektdien, 27. jūnijā, notiks īstas mācības, kurās tiks iesaistīta slimnīca ar neatliekamās palīdzības dienestiem un ekstras, lai radītu pēc iespējas reālākus apstākļus. [n-tv] ziņo, ka mērķis ir apzināt optimizācijas potenciālu un padarīt iedzīvotājus jutīgus pret krīžu novēršanas un ārkārtas situāciju pārvarēšanas tēmām.

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, šādas mācības šķiet steidzamākas nekā jebkad agrāk. Hibrīdpasākumu radītie draudi pieaug ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi. Kā norāda [bbk.bund.de], tādi dalībnieki kā Krievija, Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna arvien vairāk nododas hibrīdstratēģijām, lai aizstāvētu savas intereses. Jo īpaši Krievija ir pārveidojusi savu ekonomiku par kara ekonomiku un izplata ideoloģisku saturu, kura mērķis ir destabilizēt sabiedrības Eiropā. Notikumi liecina, ka ir būtiski informēt iedzīvotājus un veikt konkrētus aizsardzības pasākumus.

Sabiedrības izpratnes paaugstināšana

Mācības Frankfurtē veicina izpratni par krīžu novēršanas nozīmi privātajā sektorā. Iedzīvotāji tiek aicināti uzkrāt rezerves krājumus, tostarp dzeramo ūdeni, ātrbojīgu pārtiku aptuveni desmit dienām, higiēnas preces un ar baterijām darbināmu radio. Visām šīm lietām ir liela nozīme krīzes scenārija gadījumā, lai pēc iespējas labāk aizsargātu sevi un savu ģimeni.

Jaunais koalīcijas līgums starp valdošajām partijām CDU, CSU un SPD rosina "civilās aizsardzības paktu". Tas tiek darīts Vācijas darbības plāna (OPLAN) ietvaros, kura mērķis ir stiprināt Federālo tehniskās palīdzības aģentūru (THW) un Federālo civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas biroju (BBK). Arī speciālisti no dažādām organizācijām, piemēram, DRK, Malteser un Johanniter, aicina būtiski uzlabot civilo un katastrofu aizsardzību. [sachgebiet5.de] uzsver, ka šeit īpaši svarīgs ir vienots katastrofu aizsardzības likumu regulējums, jo šobrīd ir 16 dažādi likumi, kas apgrūtina ieviešanu.

Pašvaldību loma

Galvenās bažas joprojām ir pašvaldību loma krīzes pārvarēšanā, kas jaunajā koalīcijas līgumā ir tikai nepietiekami risināta, lai gan tās nozīme krīzes situācijās ir milzīga. Tāpēc eksperti aicina nodrošināt finansiālu pašvaldību sagatavotību krīzēm un izveidot saistošus standartus personāla darbam. Lai palielinātu sabiedrības izturību pret krīzēm, ir nepieciešami arī atbalsta pasākumi, piemēram, digitālās infrastruktūras paplašināšana un viltus ziņu agrīnās brīdināšanas sistēmas.

Būtiska nozīme ir kritisko infrastruktūru integrācijai civilajā aizsardzībā, jo tās nodrošina iedzīvotāju pamatapgādi ārkārtas situācijās. Pašreizējās problēmas, ko papildina klimata pārmaiņas, prasa steidzamu rīcību un skaidras stratēģijas, lai risinātu turpmākās krīzes.