Emocijas demokrātijā: kā tās šķeļ mūsu sabiedrību!

Emocijas demokrātijā: kā tās šķeļ mūsu sabiedrību!

2025. gada 2. novembrī Hainbergas klīnikas aktu zālē notika aizraujošais Hersfeld-Rotenburg Future Academy forums. Šī pasākuma ar nosaukumu “Aizsardzības demokrātija” tēma bija ne mazāk kā mediju izglītības un sociālo institūciju ietekme uz polarizāciju mūsu sabiedrībā. Diskusiju vadīja emeritētais profesors prof. Dr. Ernsts-Dīters Lantermans no Kaseles ar lekciju “Saprāta kapitulācija pārņemtā sabiedrībā – kad domāšana un rīcība nonāk ekstrēmu jūtu vadībā”.

Vairāk nekā 80 viesu, tostarp studenti un apņēmīgi pilsoņi, jau iepriekš bija pulcējušies par tēmām par uzticības un saprāta saglabāšanu arvien emocionālākā pasaulē. Lantermans ne tikai izgaismoja, kā tikt galā ar nenoteiktību, bet arī identitātes meklēšanas izaicinājumus mūsdienu bieži vien satriecošajos dzīves apstākļos. Īpaši interesanta bija viņa atsauce uz atšķirību starp “auksto” un “karsto” domāšanu un sociālo mediju lomu tajā. Saskaņā ar Lantermana teikto, šīs platformas izraisa ārkārtējas emocijas un apdraud racionalitāti, izmantojot uztvertās patiesības, kā ziņo Hersfelder Zeitung.

Skolēnu līdzdalība un emocionālie jautājumi

Dalībnieki no Democracy AG Obersberg modeļu skolā, piemēram, Zoé Fischer un Lucy Landefeld, arī piedalījās pasākumā, pievēršoties emocionālām tēmām no skolas konteksta. Joahims Lindners un Andrea Bude uzsvēra grupu terapijas nozīmi, savukārt skolas direktors Karstens Vollmars pievērsās grūtībām, kas jauniešiem sagādā atšķirības starp patiesību un realitāti. Klātesošos papildināja aizrautīgā studenta Ārona Vailda pārdomas, kas akcentēja emocionalizēto argumentāciju politiskajās diskusijās.

Lantermana izaicinājums klātesošajiem bija skaidrs: demokrātijas un politiskā diskursa emocionalizācija ir jāatzīst un jāvirza pozitīvos virzienos. Tas varētu notikt, aktīvi darbojoties sociālajām institūcijām, kas spēj apmierināt iedzīvotāju emocionālās vajadzības ne tikai krīzes apstākļos, bet arī ikdienas pilsoniskajā izglītībā.

Sociālie mediji un to dubultā loma

Mediju izglītības kontekstā nevar neņemt vērā sociālo mediju ietekmi, īpaši, ja ņem vērā pēdējo desmitgažu notikumus. Sociālie mediji ir kļuvuši populāri kopš tūkstošgades mijas, ļaujot lietotājiem izveidot un koplietot saturu un tīklu. Tomēr pastāv spriedzes zona: lai gan sociālie mediji var veicināt politisko mobilizāciju, kritiķi brīdina par sabiedrības sadrumstalotību. Saskaņā ar Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras rakstu, šo platformu izmantošanā ir lielas atšķirības. No 14 līdz 29 gadus veciem jauniešiem 88% katru nedēļu izmanto sociālos medijus, kas skaidri norāda uz viņu centrālo lomu politiskajā uztverē, īpaši starp tiem, kas pirmo reizi balso 2021. gada federālo vēlēšanu kampaņā.

Tomēr paliek jautājums, kā kultūras un sociālās jomas var apvienot. Izaicinājums ir veicināt mediju lietotprasmi un regulēt un uzraudzīt politisko saturu sociālajos medijos. Lielāka izglītība un atbildība varētu palīdzēt pilsoņiem veidot politiskos uzskatus. Svarīga atziņa no Lantermana piezīmēm ir nevis demonizēt emocionālo diskursu demokrātijā, bet gan aktīvi to veidot.

Kopumā forums parāda, ka ir steidzami jārisina galējās emocijas un to ietekme uz demokrātiju. Visu paaudžu aktīva līdzdalība ir būtiska, lai saglabātu saprātu politiskajās diskusijās.