Vasaras ziemas sākums pārsteidz būdiņas īpašnieku Karintijā!

Vasaras ziemas sākums pārsteidz būdiņas īpašnieku Karintijā!

Iedomājieties, ka vasaras vidū, kad temperatūra paaugstinās un pārgājienu sezona rit pilnā sparā, atgriežas ziema. Tieši tā notika ar Niklasu Meibertu, būdiņas īpašnieku no Kaseles, viņa Hannoveres mājā Karintijā. Otrdien viņš piedzīvoja pilnīgi negaidītu ziemas iestāšanos ar 20 cm svaigu sniegu 2565 metru augstumā. Dīvains skats pēc daudziem veciem sniega laukiem jau jūnijā bija atkusis. “Aprīlis un maijs bija ļoti lietains, tad jūnijā uzspīdēja saule,” stāsta būdas saimnieks, kurš Hannoverhaus saimnieko jau pusotru gadu. Vienā rāvienā viss ir mainījies, kas attiecas uz viesiem un biznesu.

Ziemas iestāšanās tiešā veidā ietekmēja Hannoverhaus pagaidu slēgšanu. Jauns darbinieks no Hesenes vētraino laikapstākļu un sniegputeņa dēļ nav varējis ar trošu vagoniņu aizvest uz būdu. Situācija ir dīvaina ne tikai apmeklētājiem, no kuriem daži ieradās būvēt sniegavīru. Daudzās atcelšanas arī parāda, cik ātri apstākļi var mainīties. Slapjais, ziepjš sniega apstākļi padara dažas pārgājienu takas neizbraucamas, kas ir īsts izaicinājums populāram galamērķim Ankogel slēpošanas zonā. Dienas laikā šeit ierodas ap 300 viesu, taču pēkšņā ziema ir izjaukusi daudzus viņu plānus.

Klimata pārmaiņu ietekme

Kā zināms, laikapstākļi kalnos ir neparedzami. Aplūkojot pašreizējos zinātniskos atklājumus no Alpiem, redzams, ka kalnus ārkārtīgi ietekmē klimata pārmaiņas. To apstiprina arī Dabas aizsardzības federācija, kas ziņo, ka vidējā temperatūra kalnos paaugstinās divas reizes ātrāk nekā pārējā pasaulē. Šīs izmaiņas ietekmē ne tikai augšanas sezonu un ūdens bilanci, bet arī sniega līniju un ledājus. Ledāju kušana, tostarp Cūgšpices ledāju kušana, būtiski ietekmē ūdens pieejamību ielejās.

Ziemas karstums un lielāks sniega daudzums arī palielina lavīnu risku Alpos. Tas nozīmē, ka apdraudēta ir ne tikai tūrisma infrastruktūra, piemēram, Hannoverhaus, bet arī pārgājienu ceļotāju drošība. Pēc ekspertu domām, klimata izmaiņas izraisa arī ekstrēmākus laikapstākļus un tādējādi palielina dubļu nogruvumu iespējamību, ko veicina mitrās augsnes un intensīva Alpu ganību apsaimniekošana.

Neskaidra floras un faunas nākotne

Attiecībā uz floru un faunu daudzas Alpu sugas reaģē uz mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Kā piemēru var minēt murkšķus, kuriem jāatkāpjas augstākos augstumos, kur atbalsta resursi nav pietiekami. Turklāt tādām sugām kā kalnu zaķi ir lielas grūtības izdzīvot, jo trūkst kažokādas un zemes bez sniega. Bioloģiskās daudzveidības zudums ir satraucošs, jo tas apdraud ne tikai savvaļas dzīvniekus, bet arī Alpu dabisko līdzsvaru. Eksperti sagaida, ka līdz 2039. gadam koku līnija paaugstināsies par gandrīz 200 metriem, kas ilgstoši ietekmēs daudzu sugu dzīvotnes.

Hannoverhaus, kas ir atvērta no decembra beigām līdz marta beigām un no jūlija līdz septembra beigām, nākamajos gados saskarsies ar dažādām izmaiņām. Tas, kas pagājušajā nedēļā šķita kā ziemas sapnis, drīzumā varētu būt tikai kārtējais piemērs klimata pārmaiņu ietekmei. Jo 2025. gada vasara varētu palikt par “ledāju gadu”, kurā arī turpmāk būs redzamas lielākās pārmaiņas kalnu pasaulē. Niklass Meiberts to ar bažām vēro no savas būdas, kas ir populārs sākumpunkts daudziem pārgājieniem un dabas mīļotājiem. Taču mainītie apstākļi nes ne tikai izaicinājumus, bet arī iespēju vairot izpratni par dabas un klimata aizsardzību.

Notiekošās diskusijas par klimata pārmaiņām liecina, ka kaut kas patiešām notiek. Tāpēc varētu būt noderīgi ne tikai apbrīnot pašreizējo sniegu, bet arī strādāt videi draudzīgākas nākotnes labā. Jo kalniem un to pirmajiem spēkiem steidzami nepieciešams atbalsts.