CDU izraisa valsts mēroga sašutumu ar psihiatrijas likumu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

CDU Hese ir pakļauta milzīgai kritikai kritiska video par Garīgās veselības palīdzības likuma reformu dēļ.

Die CDU Hessen sieht sich wegen eines kritischen Videos zur Reform des Psychisch-Kranken-Hilfe-Gesetzes massiver Kritik ausgesetzt.
CDU Hese ir pakļauta milzīgai kritikai kritiska video par Garīgās veselības palīdzības likuma reformu dēļ.

CDU izraisa valsts mēroga sašutumu ar psihiatrijas likumu!

Īss video no CDU Hesenes izraisa lielu ažiotāžu politiskajā ainavā. 26. jūnijā partija izlaida 30 sekunžu garu klipu par Garīgās veselības palīdzības likuma reformēšanu, kas šobrīd uzkrājis vairāk nekā 300 000 skatījumu un gandrīz 2700 komentāru. Šīs reakcijas skaidri parāda, cik jūtīga sabiedrībā ir psihisko slimību tēma. Videoklipā CDU valsts parlamenta grupas veselības politikas pārstāvis Ralfs Noberts Bartelts skaidro, ka smagi psihiski slimi cilvēki apdraud sevi un citus, kas vēl vairāk veicina diskusijas. Kritiķi apsūdz CDU, ka tas to izmanto, lai stigmatizētu garīgi slimus cilvēkus un novestu viņus uz bīstama ceļa. Šīs bažas nav nepamatotas: daudzi cilvēki, kas cieš no garīgām slimībām, jūtas atstumti un baidās meklēt palīdzību, baidoties no stigmatizācijas. Stigmatizācijas problēma tiek pat aprakstīta kā "otrā slimība", kas rada lielu slodzi skartajiem un bieži vien neļauj viņiem dzīvot līdzvērtīgu dzīvi. Medicīnas žurnāls ziņots.

CDU ir reaģējusi uz spēcīgo kritiku un publicējusi otru video, kurā tā apgalvo, ka vēlas noskaidrot pārpratumus. Bartelt teica: "Es nožēloju, ka publicēju videoklipu šādā formā." Tomēr diskusija joprojām ir karsta, īpaši pēc tam, kad lietotāji vilka paralēles ar nacistu laikmetu, kad tika reģistrēti un vajāti garīgi slimi cilvēki. CDU šādus salīdzinājumus noraidījusi kā nepiemērotus, taču šis jautājums joprojām ir aktuāls temats politiskajās debatēs.

Tiesību reforma un tās reakcijas

Plānotas tālejošas pārmaiņas, kas skars arī atkarību un atkarības traucējumu risināšanu. Tagad arī tie būtu jāklasificē kā psiholoģiskie traucējumi. Likumprojekts arī paredz, ka psihiatriskajām slimnīcām jāinformē policija, kad tiek izrakstīti pacienti, kuri varētu radīt potenciālus draudus citiem. Kritiķi bažījas, ka šādi pasākumi var ne tikai apdraudēt uzticību starp ārstiem un pacientiem, bet arī izraisīt cietušo stigmatizāciju. Frankfurter Rundschau ziņots.

Notikumi ap CDU ir daļa no tā sauktā “septiņu punktu plāna”, kas tika formulēts, reaģējot uz incidentiem Ašafenburgā, Hamburgā un Hanau. Veselības ministre Diāna Štolca uzsvērusi, ka ir nepieciešams atšķirīgs skatījums uz šo jautājumu, savukārt Zaļie un kreisie ziņošanas prasību uzskata par neuzticības izteikšanu garīgi slimajiem. Arī VPD komentējis un norādījis, ka nebūs ne sarakstu, ne reģistru, kurus Jusos lūguši uzlabot.

Sašķelts sabiedrības tēls

Ņemot vērā pašreizējos notikumus, diskusijas par garīgām slimībām ievēro arī plašāka sabiedrība. Saskaņā ar PVO Pasaules garīgās veselības ziņojumu gandrīz viens miljards cilvēku visā pasaulē dzīvo ar garīgām slimībām. Atstumtības sajūta kopā ar kaunu un bailēm no diagnozes ir reāls šķērslis daudziem skartajiem cilvēkiem, kuriem steidzami jāmeklē palīdzība. Garīgās veselības rīcības alianse ir izvirzījusi sev mērķi samazināt stigmatizāciju un, cita starpā, aicina valdības īstenot destigmatizācijas vadlīnijas, jo īpaši attiecībā uz pašnāvību novēršanu.

Tāda ir realitāte: stigmatizācija ir cieši saistīta problēma, kas skar ne tikai pašus skartos, bet arī viņu radiniekus. Izglītības un destigmatizācijas centieni ir nokavēti, un politiķu vārdi un rīcība ir rūpīgi jāpārdomā, lai nepalielinātu turpmākas stigmatizācijas risku. Sabiedrība saskaras ar izaicinājumu ne tikai pārdomāt tiesisko regulējumu, bet arī uzlabot līdzāspastāvēšanu un ieklausīties cilvēku ar garīgām slimībām bažās.