Budžeta projekts 2026: Main-Taunus rajons zem finanšu spiediena!

Budžeta projekts 2026: Main-Taunus rajons zem finanšu spiediena!

2025. gada 6. novembrī apgabala administrators Maikls Kirikss iepazīstināja rajona padomi ar 2026. gada budžeta projektu, kas saskaras ar ievērojamu finansiālu izaicinājumu. "Mēs varam līdzsvarot budžetu tikai ar pūlēm," skaidri norādīja Cyriax. Galvenais spiediena uz finansēm iemesls ir straujais obligāto izdevumu pieaugums, kas ne tikai rada spriedzi Main-Taunus rajonā, bet arī atspoguļo situāciju daudzās Vācijas pašvaldībās. Pēc Cyriax domām, budžeta projektu tomēr var apstiprināt pat tad, ja federālās un štatu valdības ir apsolījušas palīdzību, par ko viņš ir skeptisks attiecībā uz tās efektivitāti pret strukturālo nepietiekamo finansējumu.

Prognožu dati liecina par satraucošu ainu: pašvaldību deficīts tuvākajos gados varētu pieaugt līdz vairāk nekā 35 miljardiem eiro. 2026.gadam paredzēts 14,4 miljonu eiro budžeta deficīts, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nozīmē pieaugumu par aptuveni 10 miljoniem eiro. Neto jaunais parāds tiek lēsts 30,5 miljonu eiro apmērā, un, lai stabilizētu finansiālo situāciju, rajons iegremdējas rezervēs, samazinot izdevumus un palielinot nodevas.

Sociālo izdevumu pieaugums

Īpaši nopietnas ir problēmas sociālajā sektorā. Paredzams, ka pārskaitījumu maksājumi 2026. gadā pieaugs līdz aptuveni 120 miljoniem eiro, kas ir gandrīz dubultojies kopš 2020. gada. Lielākā daļa – aptuveni 80 procenti ienākumu – tiek novirzīti sociālajiem izdevumiem. Kamēr sociālās palīdzības izmaksas tikai nedaudz pieaug, patvēruma izmaksas nedaudz samazinās, kas neatslogo kasi. Arī ārkārtīgi nepieciešamā jauniešu labklājības un integrācijas palīdzība tuvākajā gadā būs dārgāka.

Vēl viens aspekts, kas ietekmē nākotnes finanses, ir pēdējo piecu gadu laikā veiktās investīcijas skolu celtniecībā, kas veido ap ceturtdaļmiljardu eiro. Tas atbilst aptuveni 8000 eiro uz vienu studentu. Kamēr rajona nodeva saglabājas stabila 36,25 procentu apmērā, skolas nodeva ir jāpalielina par 1,4 procentpunktiem līdz 19,07 procentiem, kas varētu vēl vairāk palielināt slogu iedzīvotājiem.

Pašvaldību kopējā situācija

Nelīdzsvarotība daudzās Vācijas pašvaldībās nav nekas jauns. Kanclers Frīdrihs Mercs runāja par aktuālajām finanšu problēmām CDU valsts partijas konferencē Ziemeļreinā-Vestfālenē. 2024. gadā tika reģistrēts lielākais deficīts kopš atkalapvienošanās 24,8 miljardu eiro apmērā. Pašvaldību kopējie izdevumi bija virs 400 miljardiem eiro, savukārt ieņēmumi tikai ap 376 miljardiem eiro. Prognozētais deficīts liecina, ka pašvaldību parāds 2025. gadā varētu pieaugt līdz 30 miljardiem eiro, saasinot nedrošo situāciju.

Atkarība no federālo un štatu valdību piešķīrumiem, kas 2024. gadā veidoja 41 procentu no pašvaldību ieņēmumiem, palielina spiedienu uz daudzām pašvaldībām. Kamēr izmaksas sociālajā sektorā turpina pieaugt, pilsētām un pašvaldībām ir jāuzņemas jauni uzdevumi, nesniedzot nepieciešamo finansiālo atbalstu. Šajā kontekstā arī Leipcigas mērs Burkhards Jungs izveidoja autentisku skatījumu uz situāciju, kas tika uztverta kā “dramatiska”.

Budžeta projektu, kas tuvāko nedēļu laikā tiks apspriests komitejās, rajona padome plāno apstiprināt 15.decembrī. Pašvaldību perspektīvas joprojām ir saspringtas, un atliek noskaidrot, vai federālās valdības izsludinātajām reformām, piemēram, saistībā ar Veco parādu dzēšanas likumu, tuvākajā nākotnē būs pozitīva ietekme.