AfD politiķis ievieto viltus kanclera fotogrāfiju – rokasspiediena skandāls!

AfD politiķis ievieto viltus kanclera fotogrāfiju – rokasspiediena skandāls!

Tā kā viltus ziņas tiek izplatītas sociālajos tīklos, lietas kļūst mežonīgākas. Hesenes AfD politiķis Johanness Marksens sociālajā tīklā Facebook ievietojis rediģētu fotoattēlu, kurā redzams viņa parlamenta kolēģis Gerhards Šenks kopā ar kancleru Frīdrihu Mercu (CDU). Ziņojumā tika apgalvots, ka tas bija "kanclera rokasspiediens", attēls, kas daudzus aizkustināja. Taču ātri kļuva skaidrs, ka tenkas neparāda visu ainu. Skaļi East Hesse News Bilde bija viltota, un tā netika uzņemta Hesenes festivālā, lai gan Merzs patiesībā bija tur.

Oriģinālajā fotoattēlā redzams kanclers ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski, kas uzņemts 2024. gada beigās. Šeit tapa neveiksmīga montāža: Šenks vienkārši tika nomainīts ar Zelenskiju. AfD parlamenta grupas priekšsēdētājs Roberts Lambrū apstiprināja, ka Mercs paspiedis Šenkam roku, ko var pierādīt liecinieki. Tomēr ziņa sākotnēji bija nepieņemama un tika izdzēsta tikai dažas stundas pēc publicēšanas. Marksens tikai netieši atbildēja uz kritiskiem jautājumiem, pirms iemeta dvieli un noņēma attēlu no platformas.

Mediju lietotprasmes gadījums

Šie incidenti vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir kritiski izturēties pret informāciju sociālajos medijos. Kad Alise Veidela, AfD federālā priekšsēdētāja, Merzu iepriekš raksturoja kā “melīgu kancleri”, galdi turpināja šūpoties. Viltus ziņu izplatība un ar to saistītā dezinformācija un dezinformācija ir problēmas, kas aktuālas ne tikai politiskajā arēnā, bet visur. Skaļi bpb Viltus ziņām bieži ir īpaši liela ietekme, it īpaši, ja skartās personas maz uzticas politiskajām un mediju institūcijām.

Šīs bažas ir kļuvušas īpaši skaļākas kopš Donalda Trampa ievēlēšanas 2016. gadā un Brexit referenduma. Ziņas, kas ir izplatījušās, ietekmē ne tikai politisko uzskatu veidošanos, bet arī sociālo klimatu. Lai mazinātu dezinformācijas ietekmi sociālajos medijos, ir nepieciešama droša patiesības izjūta. Pētījumi liecina, ka mazāk nekā 1% no satura internetā tiek klasificēti kā viltus ziņas, kas nenozīmē, ka pārējā informācija ir uzticama.

Nepieciešams precizējums

Lai to novērstu, liela nozīme ir mediju lietotprasmes veicināšanas iniciatīvām. Piemēram, ES ir uzsākusi programmu “ES pret Disinfo”. Šādas programmas ir paredzētas, lai nodrošinātu sava veida "vakcināciju" pret viltus ziņām, lai padarītu iedzīvotājus jutīgus pret dezinformācijas briesmām un aprīkotu viņus ar nepieciešamajiem instrumentiem. Laikmetā, kad jebkura informācija var tikt izplatīta zibens ātrumā, ir būtiski kritiski paskatīties uz saņemto informāciju.

Šī publikācija skaidri parāda, ka ne viss, kas cirkulē internetā, ir patiesība. Viltus ziņas, kā liecina Johannesa Marksena gadījums, ir izaicinājums jauno mediju ainavai, un tām ir būtiski jāpārdomā, kā mēs rīkojamies ar informāciju.