Karima Saidi: Filma par dialogu starp dzīvajiem un mirušajiem

Karima Saidi: Filma par dialogu starp dzīvajiem un mirušajiem

Beļģu un marokāņu režisore Karima Saidi ar savu jaunāko filmu “Ceux qui veillent” parāda stāstus par migrāciju un starpkultūru dialogu. Saidi, kura uzauga Briselē, savā darbā vienmēr ir atzīmējusi intīmās saiknes starp imigrantu paaudzēm. Viņas stilistiskais elements ir aplūkot migrāciju caur noenkurošanās un sakņošanās objektīvu, vienlaikus risinot dažādību un daudzveidības izaicinājumus. “Šodien ir 2026. gada 3. janvāris”, kā norāda vietējie ziņojumi, un nav labāka laika, lai risinātu šīs būtiskās problēmas, kas ietekmē sabiedrību.

Saidi ir iemantojusi savu vārdu ne tikai kā filmu redaktore un scenāriste, bet tagad arī koncentrējas uz dokumentālajām filmām. Savā darbā “Dans la maison” viņa atveido cieņu savai mātei Aïchai, un savā jaunajā filmā viņa pēta dialogu starp dzīvajiem un mirušajiem vairāku konfesiju kapsētā Briselē. Šī kapsēta ir aizkustinošs cieņpilnas līdzāspastāvēšanas piemērs un parāda, kā dažādu ticību cilvēkus var mierīgi apglabāt.

Vieta starpkultūru dialogam

Saidi filmā atdzīvojas miers, kas valda šajā kapsētā. Šeit cieņas gaisotnē pulcējas musulmaņi, ebreji, pareizticīgie un katoļi. Saidi atklāja šo īpašo vietu, kad viņas māte lūdza viņai atrast vietu viņas apbedīšanai. “Ceux qui veillent” pievēršas dzīvām attiecībām starp dzīviem un mirušajiem, kā arī piemiņas kultūru, kas ietver rituālus un piemiņu. Šīs pieejas ir ne tikai radošas, bet arī sociāli nozīmīgas, jo rada jautājumus par to, kā cilvēki var dzīvot kopā multikulturālā sabiedrībā, saglabājot atmiņas par savām saknēm.

Pēdējās desmitgadēs visā Eiropā ir izstrādātas daudzas iniciatīvas, lai padarītu redzamas atmiņas par migrāciju. Šo projektu mērķis ir mainīt sociālo diskursu par imigrāciju un tās sekām. Atklāta un cieņpilna apmaiņa starp dažādām kultūrām ir ļoti svarīga. Kā redzams daudzās analīzēs, runa nav tikai par atzīšanu, bet arī par migrantu un viņu pēcnācēju diskriminācijas apkarošanu. To veicina starpkultūru dialogs, kas koncentrējas uz tādām būtiskām vērtībām kā brīvība, cieņa un sapratne.

Atmiņu loma

Migrācijas atmiņu ietekme sabiedrības uztverē ir īpaši redzama tādās pilsētās kā Marseļa, kuras ir pazīstamas ar savu kultūras daudzveidību. Saidi mudina mūs uzskatīt katru kapavietu viņas filmā kā daļu no stāsta par imigrāciju un kultūras mantojumu. Viņas brāļameita Mona kā trešā paaudze pārstāv kultūras sajaukumu un šo stāstu nākotni. Starpkultūru mijiedarbības nozīme, kas aprakstīta kā process, pārsniedz kultūras robežas un veicina kopīgu izpratni, kas mūsdienu globālajā vidē ir nepieciešama vairāk nekā jebkad agrāk.

Diskusija par starpkultūru dialogu kļūst arvien svarīgāka, jo īpaši laikā, kad sabiedrība saskaras ar lieliem izaicinājumiem. Ar savu mākslu Saidi ļauj apzināties savstarpējas apmaiņas nozīmi un parāda, kā kultūru un civilizāciju nevajadzētu uzskatīt par stingrām konstrukcijām. Mainīgajā Eiropā spējai veidot patiesu dialogu starp cilvēkiem ir izšķiroša nozīme harmoniskai līdzāspastāvēšanai.

Kā redzat, Karimas Saidi darbs ir šo izaicinājumu un iespēju pamatā, ko rada migrācija un starpkultūru mijiedarbība. “Ceux qui veillent” ir ne tikai filma par nāvi, bet gan dzīves svinēšana un kopīgas atmiņas. Jāskatās, kā šī filma mainīs uzskatus par migrāciju un kultūras apmaiņu.