Ugunsdzēsēju brigādes krīze: kā Austrumfrīzija novērsa Brandweer lejupslīdi

Ugunsdzēsēju brigādes krīze: kā Austrumfrīzija novērsa Brandweer lejupslīdi

Vācijā ugunsdzēsības dienests ir neatņemama katastrofu kontroles sastāvdaļa. Apmēram 95% ugunsdzēsēju ir brīvprātīgie glābēji, kuri nenogurstoši strādā, lai kalpotu savai kopienai. Salīdzinājumam, Nīderlandes ugunsdzēsības dienests Brandweer cīnās ar darbinieku trūkumu. Frīdhelms Tannens, Austrumfrīzijas ugunsdzēsēju asociācijas prezidents, izteica šādu novērojumu vizītes laikā Nīderlandē. Austrumfrīzijā uz vienu ugunsdzēsēju brigādes dalībnieku parasti ir aptuveni 70 līdz 120 iedzīvotāji, savukārt Groningenas reģionā šis skaits pieaug līdz gandrīz 800. Sīkāk apskatīsim atšķirības un izaicinājumus, ar kuriem saskaras abas sistēmas.

Kas padara Brandweer tik īpašu?
Nīderlandes ugunsdzēsēju struktūra būtiski atšķiras no Vācijas. Visiem ugunsdzēsējiem ir jābūt apmācītiem elpceļu aizsardzībā, kas nodrošina lielāku elastību darbībās. Ikviens var uzņemties jebkuru uzdevumu. Turklāt ugunsdzēsības dienesta automašīnā ir tikai seši avārijas dienesti, nevis deviņi, kā plānots Vācijā. Pētījumi liecina, ka vēlme strādāt brīvprātīgo Nīderlandē ir zemāka salīdzinājumā ar Vāciju, kas izskaidro zemo brīvprātīgo skaitu. Saskaņā ar Ugunsdzēsības departamenta Life.de konstatējumiem vidējā kopienā ar 15 000 iedzīvotāju ir tikai 16 neatliekamās palīdzības dienesti, kas palielina kritisko situāciju.

Dažādi treniņu ceļi

Ugunsdzēsības dienests Nīderlandē pēdējo desmitgažu laikā ir ievērojami attīstījies, lai gan sākotnēji tas bija balstīts uz Vācijas ugunsdzēsības dienestu. Tomēr tagad ir starpkopienu drošības reģioni (Veiligheidsregio), kas arvien vairāk pārņem organizāciju. Ir ieviesta vienota apmācības sistēma gan brīvprātīgajiem, gan pilnas slodzes darbiniekiem, un apmācību diapazons ir no ugunsdzēsējiem līdz vadošajām asociācijām. Šī ir ievērojama pieeja augsta apmācības līmeņa nodrošināšanai un efektivitātes paaugstināšanai, kā to aprakstījis Kristians Veltaušs no Ziemeļen Oost-Gelderlandes drošības reģiona.

Savukārt Vācijā ugunsdzēsības dienestu raksturo tiesiskais regulējums atsevišķās federālajās zemēs. Organizācija ir ļoti atšķirīga; ir pilsētu, rajonu un rajonu ugunsdzēsēju biedrības. Lai veicinātu apņemšanos, tiek piedāvāti arī dažādi finansiālie stimuli, piemēram, līdz 4 eiro par vienu norīkojumu vai apmācību dienu dažās kopienās. Piemēram, Lejassaksijā personāla trūkums nav plaši izplatīts, un brīvprātīgo ugunsdzēsēju skaits pārsniedzis 130 000 robežu.

Brīvprātīgā darba vērtība

Īpašs aspekts Nīderlandē ir sadalīts izdevumu pabalsts, ko saņem Brandweer biedri. Par lietošanas stundu var nopelnīt līdz 25 eiro. Šī koncepcija var piedāvāt dažus stimulus, taču tā neatbilst finansiālajiem stimuliem Vācijā. Daudzās vācu kopienās brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir atvērti visiem pilsoņiem, lai gan dalība tajā ir bez maksas, un ieceļošana un izbraukšana ir balstīta uz personīgām saistībām.

Kā abas valstis saskaras ar izaicinājumiem?
Izaicinājumi abās sistēmās ir līdzīgi, taču tie tiek risināti atšķirīgi. Vācijā ir nepieciešams intensīvs atbalsts, lai nodrošinātu jauno talantu piesaisti un saglabātu esošos dalībniekus aktīvus – gan regulāras apmācības, gan brīvā laika pavadīšanas aktivitātes. Tomēr Nīderlandē var būt nepieciešams būtiski pārskatīt stimulus dalībai Brandweer, lai piesaistītu vairāk pilsoņu brīvprātīgajam darbam. Abu valstu ilgtermiņa mērķim jābūt iedzīvotāju drošības nodrošināšanai un adekvātam neatliekamās palīdzības dienesta atbalstam.

Rezumējot, var teikt, ka ugunsdzēsības dienests Vācijā un Nīderlandē saskaras ar lieliem izaicinājumiem atšķirīgo struktūru un apmācību sistēmu dēļ. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par personāla komplektēšanu ugunsdzēsības dienestam vai neatliekamās palīdzības personāla trūkuma nodrošināšanu – šeit ir nepieciešama reāla sadarbība.

Lai iegūtu papildinformāciju par ugunsdzēsības dienesta struktūrām Nīderlandē, apmeklējiet vietni NWZonline. Feuerwehrleben un Wikipedia.