Demokrātija apdraudēta? Steffen Mau brīdina par polarizāciju!

Demokrātija apdraudēta? Steffen Mau brīdina par polarizāciju!

Asprātīgā intervijā sociologs Steffen Mau izgaismo izaicinājumus, ar kuriem pašlaik saskaras mūsu demokrātija. Būdams Getingenes Maksa Planka institūta jaunais vadītājs un Federālās valdības integrācijas un migrācijas konsultatīvās padomes loceklis, Mau ir izdarījis dažus atbilstošus novērojumus. Viņš norāda, ka sociālā šķelšanās nav tik izteikta, kā bieži tiek apgalvots. Patiesībā ir “klusais vidus”, kas bieži vien atkāpjas pārkarsētās diskusijās. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā pēdējo gadu notikumus, kuros ir palielinājusies polarizācija, arī sociālo mediju un partiju vājuma dēļ. ziņo LVZ.

Šis klusais vidus ir fenomens, ko Mau uzskata par izšķirošu kopējam labumam. Viņš ierosina stiprināt iedzīvotāju padomes, lai padarītu šo centru redzamāku un uzlabotu sabiedrisko komunikāciju. Viņš arī pauž nožēlu par reģionālo laikrakstu nāvi, jo mediju publicitāte ir būtiska funkcionējošai demokrātijai. Šo platformu zaudēšana var izraisīt politiskā centra turpmāku vājināšanos, teica Mau.

Sociālie mediji: lāsts vai svētība?

Sociālie mediji ir abpusēji griezīgs zobens. Tie ir mainījuši veidu, kā mēs patērējam un izplatām informāciju, nodrošinot savienojamību, kas nebija iedomājama pirms divām desmitgadēm. Tāpat kā Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra apraksta, sociālajiem medijiem ir potenciāls gan demokratizēt, gan sadrumstalot publisko sfēru. Lai gan viņi pauž balsi dažām sociālajām kustībām, kritiķi brīdina par dezinformācijas briesmām un no tā izrietošo sabiedrības šķelšanos.

Sociālo mediju lietošana ir īpaši liela jauniešu vidū: 88% jauniešu vecumā no 14 līdz 29 gadiem ir aktīvi katru nedēļu. Šie tīkli bieži nodrošina platformu ekstremāliem skatiem, kas ir īpaši redzams AfD. Partija un tās jauniešu organizācija Junge Alternative ļoti aktīvi darbojas tādās platformās kā TikTok, padarot tos par dominējošu spēku digitālajā vidē, ziņo Tagesschau.

Ietekme uz vēlēšanām un viedokļu veidošanos

Bet cik lielu ietekmi uz vēlētāju lēmumiem atstāj sociālie mediji? Eksperti nepiekrīt. Džūdita Mellere no Duisburgas-Esenes universitātes atzīmē, ka sociālo mediju ietekme uz federālajām vēlēšanām 2026. gada 23. februārī varētu būt neliela, savukārt Andreass Junghers norāda, ka viedokļa veidošana ir atkarīga no kumulatīvās informācijas ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka sociālie mediji var tieši neietekmēt individuālos balsošanas lēmumus, taču tiem var būt ilgstoša ietekme uz politisko uztveri. Tāds ir Tagesschau vērtējums.

Ņemot vērā šo sarežģītību, tradicionālajām partijām ir būtiski uzlabot savas sociālo mediju stratēģijas. Mediju zinātnieks Filips Millers aicina šos kanālus vairāk izmantot plurālistiskās demokrātijas atbalstam. Ņemot vērā labējo ideoloģiju pieaugošo ietekmi šajās telpās, tostarp rasu un dzimumu diskriminācijas jautājumus, sabiedrībai ir vajadzīgas labas prasmes atšķirt dažādas diskusiju arēnas. Arī eksperti brīdina ka neatstarojoša ziņošana par nepatiesu informāciju var to izplatīt vēl tālāk.

Izaicinājums ir liels, bet Mau dod pamatu cerībām. Iesaistīti pilsoņi, kas ir apņēmušies nodrošināt kopējo labumu, varētu būt atslēga politiskā centra konsolidācijai un mūsu demokrātijas stiprināšanai. Šajā dinamiskajā un bieži vien karstajā debašu kultūrā ir svarīgi atrast balsi šim klusajam vidusdaļai un aicināt mediju profesionāļus būt atbildīgiem ar informāciju, ko viņi izplata.