Kāda ir gaisa kvalitāte Getingenā? Pašreizējās vērtības!

Kāda ir gaisa kvalitāte Getingenā? Pašreizējās vērtības!

Šodien, 2025. gada 28. oktobrī, notiek svarīgas debates par gaisa kvalitāti pilsētu teritorijās. Mērīšanas stacijā Bürgerstrasse ielā Getingenē tiek rūpīgi pārbaudītas smalko putekļu, slāpekļa dioksīda un ozona vērtības. Šie trīs parametri ir izšķiroši, lai novērtētu gaisa kvalitāti, un tiem ir tieša ietekme uz cilvēku veselību.

Kā ziņo Göttinger Tageblatt, smalko putekļu robežvērtība ir 50 mikrogrami uz kubikmetru, ko var pārsniegt ne vairāk kā 35 reizes gadā. Pašreizējie mērījumi liecina, ka gaisa kvalitāte atkarībā no vērtējuma tiek klasificēta kā “ļoti slikta”, “slikta”, “vidēja”, “laba” vai “ļoti laba”. Īpaša uzmanība tiek pievērsta slāpekļa dioksīda un ozona robežvērtībām: eksperti uzskata, ka vērtības, kas pārsniedz 200 μg/m³ slāpekļa dioksīdam vai virs 240 μg/m³ ozonam, ir problemātiskas.

Gaisa piesārņojuma draudi veselībai

Eiropas Vides aģentūra (EVA) norāda, ka gaisa piesārņojums joprojām ir lielākais vides veselības apdraudējums Eiropā, īpaši pilsētās. Tiek lēsts, ka 2022. gadā ES nomira 239 000 cilvēku no kaitīgo smalko putekļu PM2.5. Tajā pašā laika posmā ozons un slāpekļa dioksīds prasīja daudz vairāk dzīvību. Šie skaitļi ir satraucoši un norāda uz to, cik steidzami ir jāievēro juridiskie ierobežojumi.

No 2005. līdz 2022. gadam ir panākts ievērojams progress gaisa kvalitātes uzlabošanā. Nāves gadījumu skaits smalko putekļu piesārņojuma dēļ ir samazinājies par 45%. Tomēr ES mērķis līdz 2030. gadam samazināt cieto daļiņu piesārņojumu par 55 % joprojām ir sarežģīts uzdevums.

Ieteikumi sliktai gaisa kvalitātei

Tātad, kādi pasākumi būtu jāveic, ja gaisa kvalitāte ir slikta? Ļoti sliktos apstākļos speciālisti iesaka jutīgiem cilvēkiem izvairīties no fiziskas slodzes ārā. Ja gaisa kvalitāte ir “slikta”, jums arī jāizvairās no intensīvām aktivitātēm. Lai gan mērenas gaisa kvalitātes dēļ veselības apdraudējums ir mazāks, nevar izslēgt ilgtermiņa ietekmi, un labās dienās apstākļi āra aktivitātēm ir gandrīz ideāli.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī Vecgada vakara uguņošanai, kas, kā atzīmē Federālās vides aģentūras vides eksperti, īstermiņā rada lielu daudzumu smalku putekļu. Ik gadu uguņošana izdala aptuveni 2050 tonnas smalku putekļu, un 75% no tiem notiek Vecgada vakarā. Ir svarīgi ņemt vērā vides ietekmi, jo īpaši, ja pilsētā ir inversi laikapstākļi, kas var nopietni ietekmēt gaisa kvalitāti.

Noslēgumā jāsaka, ka jaunie ES gaisa kvalitātes noteikumi, kas stājās spēkā šodien un ir ciešāk saskaņoti ar PVO standartiem, ir pozitīvs solis ceļā uz ilgtspējīgāku un veselīgāku gaisa kvalitāti. Tomēr joprojām ir nepieciešama modrība, lai kontrolētu gaisa piesārņojuma radītos riskus veselībai.