Jauniešu konkurss Apvērsumu laiki”: Austrumu un Rietumu radošās tikšanās!

Jauniešu konkurss Apvērsumu laiki”: Austrumu un Rietumu radošās tikšanās!

Vācijā lietas vārās, un ne tikai politiski. Jauniešu konkurss "Apvērsumu laiki. Vācija pārmaiņās kopš apvienošanās" sākas 1. septembrī. Šo konkursu organizē Federālais fonds SED diktatūras pārvērtēšanai un Austrumvācijas federālās valdības komisārs, un tam ir skaidrs mērķis: veicināt apmaiņu un sapratni starp Austrumvāciju un Rietumvāciju, kā arī starp paaudzēm. Tēma “Jaunas tikšanās” sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 13 līdz 19 gadiem radoši izpētīt pirmās personīgās tikšanās starp cilvēkiem no Austrumiem un Rietumiem pēc 1989. gada un pārmaiņām, kas pavadīja Vācijas apvienošanos. Lai piedalītos, jaunieši var strādāt grupās, kurās ir vismaz divi cilvēki, kuru vienmēr atbalsta pieaugušais projekta vadītājs. Radošo darbu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 1. februāris. Pavisam iespējams izlozēt 30 balvas līdz 3000 eiro vērtībā, kā arī ceļojumu uz apbalvošanas ceremoniju Berlīnē. Sīkāka informācija atrodama platformā landkreis-harburg.de lai atrastu.

Kādas ir norises Vācijā pēc atkalapvienošanās? Šis jautājums to izgaismo bpb. Kamēr Berlīni līdz 1989. gadam šķīra mūris, kopš tā laika austrumos ir izveidojušies daudzi jauni rajoni. Berlīnes mūra krišana izraisīja būtiskas pārmaiņas ne tikai Berlīnē, bet arī citās pilsētās, piemēram, Drēzdenē un Leipcigā. Savukārt rietumos aug tādas pilsētas kā Ķelne, Minhene un Frankfurte. Tomēr Austrumi, īpaši lauku apvidi, turpina cīnīties ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Piemēram, sagaidāms, ka Mansfeldes-Sīdharcas rajons līdz 2035. gadam zaudēs 20% iedzīvotāju.

Demogrāfiskās atšķirības

Izmeklēšana par Destatis liecina, ka demogrāfiskās pārmaiņas Austrumvācijā ir ievērojamas. Kopš atkalapvienošanās iedzīvotāju skaits austrumos ir samazinājies par 15%, bet rietumos ir pieaudzis par 10%. Šīs norises daļēji var izskaidrot ar jaunāku cilvēku migrāciju uz Rietumiem, kas izraisa demogrāfisko nelīdzsvarotību. Austrumos pieaug vidējais vecums, savukārt Rietumvācija gūst labumu no lielākas imigrācijas. Šī nevienlīdzība ir ne tikai skaitliska, bet arī saistīta ar atšķirībām dzīves kvalitātē un darba tirgū.

Lai gan bezdarba līmenis austrumos deviņdesmito gadu sākumā bija 17,7% un pašlaik ir 8,3%, atšķirība starp dzīves līmeni Rietumvācijā un Austrumvācijā joprojām ir manāma. 1991.gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Rietumvācijā bija 22 687 eiro un Austrumvācijā tikai 9701 eiro. Atšķirība ir samazinājusies, taču atšķirība joprojām ir manāma. Piemēram, Rietumvācijā IKP uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā bija 42 971 eiro, bet austrumos – 32 190 eiro.

Vēl viena svarīga tēma ir sociālā attīstība. Dzimstība austrumos turpina samazināties, un dzīves ilgums palielinās. Daudzi austrumvācieši uzskata, ka viņus nepietiekami atpazīst politika, kas atspoguļojas protesta vēlētāju skaita pieaugumā, īpaši AfD. Lai gan atkalapvienošanās bija pagrieziena punkts, joprojām ir problēmas, kas jārisina.

Jauniešiem, kuri vēlas piedalīties konkursā, šī ir iespēja ne tikai samierināties ar savu identitāti, bet arī aktualizēt Vācijas vēstures un mūsdienas dažādās šķautnes. Jautājums ir par to, cik lielā mērā viņi var veidot tiltus un kāda ir nākotne attiecībām starp Austrumiem un Rietumiem.