Vechta atgādina: Berlīnes mūra krišanas eksperts Kolhofs spīd ar aizraujošām atklāsmēm!

Vechta atgādina: Berlīnes mūra krišanas eksperts Kolhofs spīd ar aizraujošām atklāsmēm!

2025. gada 15. jūlijā uzmanības centrā būs atmiņas par Vācijas sadalīšanu un tai sekojošo atkalapvienošanos. Ļoti īpašs notikums notiks Vehtā 2025. gada 1. oktobrī, kad bijušais Berlīnes Senāta spīkers Verners Kolhofs sniegs aizraujošu ieskatu politiskajos notikumos saistībā ar Berlīnes mūra krišanu. Kolhofs, kuram 1989. gadā bija galvenā loma sarunās par apvienošanās līgumu, pulksten 19:00 vadīs jūs cauri tā laika notikumiem. Muzejā Armory, Zitadelle 15.

Ar ieejas maksu tikai 3,50 eiro var cerēt uz atziņām, kas nav vēstures grāmatās. Kolhofs ziņos par Berlīnes Senāta gatavošanos mūra atvēršanai desmit dienas pirms 1989. gada 9. novembra, kā arī pievērsīsies kanclera Helmuta Kola uzvedībai šajā kritiskajā laikā. Tiek pārrunātas arī federālo zemju intrigas pret Berlīni kā galvaspilsētu, ko pavada pazīstamā žurnālista un vēsturnieka Kristofa Heincela vadītā diskusija par Vācijas vienotības vērtējumu šodienas skatījumā.

Sienas vēsture

Vācijas sadalīšana sākās pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā, kad austrumos tika nodibināta Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), bet rietumos – Vācijas Federatīvā Republika (FRG). Starp šīm divām valstīm stiepās “iekšējā Vācijas robeža” un Berlīnes mūris, kas atdalījās ne tikai fiziski, bet arī simboliski. Ceļošana starp abām Vācijas daļām bieži vien bija iespējama pilsoņiem tikai ar lielu piepūli un īpašām atļaujām.

Neapmierinātība VDR strauji pieauga, īpaši astoņdesmitajos gados. 1989. gada vasarā vien vairāk nekā 50 000 cilvēku aizbēga uz Rietumiem, daudzi caur Ungāriju, kas līdz tam laikam bija demontējusi dažus no tās robežas nocietinājumiem. Spilgtākais notikums bija "Paneiropas pikniks" 1989. gada 19. augustā, kurā aptuveni 700 VDR pilsoņu varēja aizbēgt no Ungārijas un Austrijas robežas. Šīs bēgļu kustības vainagojās ar slavenajām "pirmdienu demonstrācijām", kas kulmināciju sasniedza Leipcigā 1989. gada 9. oktobrī, kad aptuveni 70 000 cilvēku piedalījās demonstrācijās par brīvību un reformām.

Sienas krišana

Stāsts guva izšķirošus pavērsienus 1989. gada 9. novembrī, kad VDR valdības pārstāvis Ginters Šabovskis preses konferencē paziņoja par atļauju ceļot bez maksas. Tas izraisīja milzīgas cilvēku plūsmas Berlīnes robežšķērsošanas vietās, kuras pēc tam tika atvērtas. Dažās nedēļās pēc mūra krišanas pilsoņi paņēma līdzi savus mūra gabalus kā suvenīrus un jaunatklātās brīvības simbolus.

Diskusija par turpmākajām abu Vācijas zemju attiecībām uzņēma apgriezienus. Lai gan sākotnēji atkalapvienošanās šķita tāla, kanclers Helmuts Kols 1989. gada novembra beigās iepazīstināja ar desmit punktu plānu Vācijas vienotībai. Šie soļi galu galā noveda pie “apaļā galda”, kurā piedalījās pilsoņu tiesību grupas un VDR valdība. Vācijas apvienošanās tika svinīgi pabeigta 1990. gada 3. oktobrī — notikums, kas tagad tiek svinēts "Vācijas vienotības dienā", svētki, kas pulcē miljoniem cilvēku Vācijā.

Kolhofa pasākums Vehtā solās ne tikai piedāvāt aizraujošu atskatu uz šo laiku, bet arī politisko kontekstu, kas sākotnēji haotiskos notikumus ievieto vēsturiskā kontekstā.