Piemiņas pasākums Nordenhamā: vigīlijas pogroma nakts piemiņai

Piemiņas pasākums Nordenhamā: vigīlijas pogroma nakts piemiņai

1938. gada 9. novembris joprojām ir tumša nodaļa Vācijas vēsturē, kad Kristallnacht iezīmēja neiedomājamu ebreju iedzīvotāju vajāšanas sākumu. Nordenhamā piemiņas zīmes ir īpaši iespaidīgas, ne tikai ar klupšanas akmeņiem, kas mums atgādina tur dzīvojošo ebreju likteni. Par godu pogroma nakts gaidāmajai gadadienai akcijas alianse “Nordenham paliek krāsaina” kopā ar DGB Wesermarsch rīko vigīlijas, kas norisināsies vairākās vietās Nordenhamā.

Vigīlijas paredzētas 9. novembrī, atceres dienā. Sākums plkst.17. Salzendeich 19 Einsvardenā. Tālākās stacijas ir pulksten 17.30. Walther-Rathenau-Straße 208 un plkst. 17.45. vairākās vietās, tostarp Hafenstraße 13, Wilhelmstraße 16 un Friedrich-Ebert-Straße (LzO sānu ieeja un 14). Centrālais piemiņas pasākums sākas plkst.18. tirgus laukumā. Savu vārdu saka tādi pazīstami runātāji kā Dr. Volfgangs Knīlls, mērs Nils Sīmens un Larss Kristiansens no Autopflege Nordenham, kā arī Nordenham ekumenisma pārstāvji. Pasākumā paredzēts arī muzikāls pavadījums.

Atcerēšanās caur klupšanas akmeņiem

Nordenhamas klupšanas akmeņi ir kas vairāk nekā tikai piemiņas plāksnes; viņi stāsta traģiskos stāstus par deportētajiem ebrejiem. Piemēram, Pols un Frederika Stoppelmani, kuri abi tika noslepkavoti Aušvicā 1942. gadā. Jāpiemin arī Roberts Lēvijs, kurš 1936. gadā aizbēga uz ASV. Citi likteņi ir Valters Frīdmans, kurš arī tika deportēts un noslepkavots, un Emanuels Pinto, kurš nomira Sobiborā. Šie akmeņi ir simbols pret aizmirstību.

Dr. Volfgangs Knels gadiem ilgi ir aģitējis par Stolperšteina ielikšanu Nordenhamā un tādējādi devis nozīmīgu ieguldījumu piemiņas darbā. Larss Kristiansens pārņem šo piemiņas akmeņu tīrīšanu pirms vigilijām, lai nodrošinātu, ka upuru piemiņa vienmēr ir klātesoša.

Vēsturiskais konteksts

Ieskats pagātnē parāda daudzu ebreju dzīvesstāstus Nordenhamā. Deivids Džeikobsons, dzimis 1881. gada 28. novembrī, vadīja tekstilpreču veikalu Einsvardenā. 1937. gadā viņam nācās pārdot savu biznesu ebreju boikota dēļ un pārcēlās uz Brēmeni, bet 1938. gada beigās kopā ar ģimeni aizbēga uz Kolumbiju. Džeikobsoni piedzīvoja arī vienu no daudzajām tā laika traģēdijām.

Stoppelmaņu ģimenes locekļu, Lēviju un daudzu citu stāsti skaidri parāda, cik svarīgi ir saglabāt atmiņu par šīm zvērībām. 9. novembra vigīlijas kalpo ne tikai apraudāšanai, bet arī atgādināšanai, ka šāda netaisnība nedrīkst atkārtoties. Ar šo pasākumu Rīcības alianse sūta spēcīgu signālu pret aizmirstību un tādējādi apliecinot atbildību, kas jāuzņemas katram no mums.

Šo ilglaicīgo atmiņu nozīme var nebūt pieejama ikvienam, taču organizatoru apņēmība un iedzīvotāju apņēmība liecina, ka Nordenhamā ir laba sajūta ne tikai seno brūču dziedēšanai, bet arī vēstures apziņas veidošanai. Izkopsim atmiņu, lai nepazaudētu pagātnes mācības. Kopā mēs varam ietekmēt nākotni.