Krievija saasinās: bezpilota lidaparāti un raķetes Kinschal trāpīja Ukrainā!

Krievija saasinās: bezpilota lidaparāti un raķetes Kinschal trāpīja Ukrainā!

Ģeopolitiskā spriedze Eiropā joprojām ir saspringta. Krievijas armija nesen ir sākusi jaunus gaisa triecienus objektiem Ukrainā, galvenokārt vēršoties pret militārajiem objektiem. Skaļi Radio Bīlefelde Tika izmantoti kaujas bezpilota lidaparāti un hiperskaņas raķetes, kas liecina par jau tā saspringto drošības situāciju reģionā.

Īpaši satraucoša ir hiperskaņas raķetes Kinžaļa izmantošana, kas 9. jūlijā tika izšauta Žitomiras virzienā Ukrainas rietumos. Militārajiem novērotājiem ir aizdomas, ka mērķis varētu būt Osernes militārā lidosta, lai gan tam pagaidām nav apstiprinājuma. Kijevā bija dzirdama garām lidojošas raķetes skaņa, kas izraisīja īsu gaisa trauksmi visai valstij.

Hiperskaņas tehnoloģija un tās briesmas

Kinschal hiperskaņas ierocis, kas pazīstams kā duncis, var paātrināties līdz pat 10 Mach ātrumam, kas ir aptuveni 12 350 km/h. Šis milzīgais ātrums, kā arī to trajektorijas padara tos ārkārtīgi grūti pārtvert. Skaļi Spogulis tiešsaistē Šīs raķetes var būt aprīkotas ar smagām kaujas galviņām vai pat kodolgalviņām. Rietumos ir lielas bažas par šo grūti pārtveramo raķešu izmantošanu.

Eksperti brīdina, ka šādu tehnoloģiju izmantošana Krievijā var radīt jaunu Ukrainas konflikta eskalācijas līmeni. CDU aizsardzības politiķis Johans Veidefuls Kinšalas izvietošanu interpretē kā signālu NATO, savukārt FDP politiķis Ulrihs Lehte šo virzību klasificē kā "vēsturisku". Šis jaunais ierocis rada stratēģisku nenoteiktību, jo joprojām nav skaidrs, vai uzbrukums ir parasts vai kodols.

Krievijas taktika un Rietumu reakcijas

Krievijas armija pēdējos mēnešos arvien vairāk izmanto hiperskaņas raķetes. Piemēram, jau ziņots par diviem šādiem uzbrukumiem, iznīcinot pazemes ieroču noliktavas un degvielas noliktavas Ukrainā. Kā ikdienas ziņas ziņo, Ukraina jau vairāk nekā trīs gadus cīnās ar Krievijas iebrukumu un katru dienu aizsargājas pret uzbrukumiem tās infrastruktūrai.

Šīs saspringtākās situācijas apstākļos Kijeva mudina savus Rietumu sabiedrotos būtiski stiprināt valsts pretgaisa aizsardzību. Ukrainas gaisa spēki aktivizēja aizsardzības pasākumus naktī uz 9. jūliju drona tuvošanās dēļ. Tomēr pagaidām nav ziņu par postījumiem vai upuriem.
Civiliedzīvotāji turpina ciest no pastāvīgajiem Krievijas uzbrukumu draudiem, kas arvien vairāk tiek vērsti pret nemilitāriem mērķiem.

Rezumējot, ir skaidrs, ka Ukrainas konflikts ir sasniedzis ne tikai militāru, bet arī tehnoloģisku dimensiju, kas varētu atstāt ilgstošu ietekmi gan uz reģiona drošību, gan globālajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem.