Bonna maksā 172 000 eiro: gadatirgus un Ziemassvētku tirdziņš apdraudēts!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Turpmāk Bonnai par pasākumiem ik gadu būs jāmaksā 172 000 eiro pēc tam, kad Mindenas administratīvās tiesas spriedums pilsētai noteica šādas izmaksas.

Bonn muss künftig 172.000 Euro jährlich für Veranstaltungen zahlen, nachdem ein Urteil des Verwaltungsgerichts Minden solche Kosten der Stadt auferlegt.
Turpmāk Bonnai par pasākumiem ik gadu būs jāmaksā 172 000 eiro pēc tam, kad Mindenas administratīvās tiesas spriedums pilsētai noteica šādas izmaksas.

Bonna maksā 172 000 eiro: gadatirgus un Ziemassvētku tirdziņš apdraudēts!

Situācija festivālu un tirgu rīkotājiem Bonnā ir būtiski mainījusies. Pilsēta ir atbildīga par būtisku programmu un pakalpojumu finansiālo slogu. Skaļi Bonnas radio Bonnai katru gadu no pilsētas kases ir jānovirza aptuveni 172 000 eiro, lai segtu dažādu pasākumu, piemēram, gadatirgus un Ziemassvētku tirdziņa, izmaksas. Tas izriet no Mindenas administratīvās tiesas sprieduma, kurā skaidri norādīts, ka pilsētai ir jāmaksā par nevajadzīgām programmas pozīcijām, ja tās ir vēlamas un tās nevar nodot šovmeņiem.

Piemēram, šīs izmaksas, kuras vairs nevar piešķirt, ietver izdevumus par svētku noformējumu, tradicionālo parādi vai uguņošanu Pützchens Markt. Spriedumā uzsvērts, ka tirgotājus un šovmenus nedrīkst izmantot reklāmas izmaksām; tā vietā galvenā atbildība gulstas uz pilsētas pleciem.

Tiesas lēmumi kā fons

Lielais Mindenas tiesas lēmumu skaits, kas ir pieņemts pēdējo mēnešu laikā, skaidri norāda uz jaunajām prasībām Ziemeļreinas-Vestfālenes pilsētām. Vairākās lietās, par kurām tika izlemts laikā no 2025. gada aprīļa līdz jūlijam, kļuva skaidrs, ka pilsētām arvien biežāk tiek lūgts pašām nodrošināt finanšu līdzekļus šādiem publiskiem pasākumiem. Šī juridiskā attīstība liek pašvaldībām pārdomāt, kā tās plāno un finansē svētkus, neuzliekot ekonomisko slogu organizatoriem.

Vēl viens svarīgs jautājums lielu notikumu kontekstā ir drošība, īpaši pretterorisma kontekstā. Berlīnes administratīvās tiesas spriedums, kas pieņemts 2019. gadā, nosaka, ka drošības pasākumu izmaksas parasti ir jāsedz valstij un privātajiem organizatoriem nevar uzlikt pienākumu īstenot šādus pasākumus bez juridiska pamata. Šis spriedums, tāpat kā tālāk Juridiskais forums Lasot redzams, ka apsardze lielākajos pasākumos ir valsts pienākums, ko nevajadzētu atstāt organizatoru ziņā.

Nesenie notikumi izceļ izaicinājumus, ar kuriem pilsētas saskaras, finansējot un organizējot publiskos festivālus. Pienākumu noteikšana vairāk nekā jebkad agrāk ir centrālais jautājums, kas ir svarīgs gan pilsētai, gan šovmeņiem un dīleriem. Būs aizraujoši vērot, kā pilsētām veicas šo prasību ieviešanā un kādi risinājumi tiek atrasti, lai pasākumi noritētu, vienlaikus sadalot finansiālo slogu.