Birokrātijas samazināšana skolās: izglītības nākotne ar AI!
Ziemeļreina-Vestfālene uzsāk pasākumus birokrātijas mazināšanai skolās, lai veicinātu attīstības potenciālu un mērķtiecīgi izmantotu resursus.

Birokrātijas samazināšana skolās: izglītības nākotne ar AI!
Skolas izglītība Ziemeļreinā-Vestfālenē saskaras ar pārmaiņām, kurām vajadzētu ienest klasē svaiga gaisa elpu. 2025. gada 12. novembrī Izglītības ministrija iepazīstināja ar jauniem soļiem birokrātijas mazināšanai skolās un telpas radīšanai skolas un mācību attīstībai. Ziemeļreinas-Vestfālenes skolu ministrija skaidro, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta skolas vadības, skolotāju un visa skolas personāla sloga atvieglošanai. Dialogos ar skolu vadību tika apkopoti gandrīz 300 ierosinājumi dublējošu struktūru samazināšanai un resursu izmantošanai konkrētāk.
Trīs galvenie pasākumi, lai atvieglotu skolu slogu, varētu neatgriezeniski mainīt izglītības politiku Ziemeļreinā-Vestfālenē. Pirmais mērķis ir pārskatīt un samazināt vaicājumu skaitu skolās, lai saņemtu tikai pašu svarīgāko. Pēc tam sadarbība ar rajonu valdībām tiks izmantota, lai racionalizētu procesus personāla un skolu administrācijā. Tiks prezentēts arī mākslīgā intelekta ieviešana, lai atbalstītu administratīvos procesus un dotu skolu vadībai vairāk laika savu pamatuzdevumu veikšanai.
Izglītības politikas loma
Šo reformu kontekstā ir svarīgi arī izgaismot iepriekšējos izaicinājumus Vācijas izglītības sistēmā. Kā atzīmē bpb, izglītības politika jau sen ir bijusi problēma, kurai jāpievērš lielāka uzmanība. 2001. gada PISA tests skaidri parādīja, ka Vācijai ir jāuzlabo izglītības politika. Pašreizējā SWR podkāstā eksperti apspriež tēmas sarežģītību, sākot no pienākumiem izglītības nozarē līdz federālās valdības lomai un neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot Nacionālo izglītības padomi.
Izglītības sistēmas kritiķi pieprasa lielāku vienveidību un ilgtspējīgi labāku skolu kvalitāti. Jo īpaši varētu tikt apšaubīta agrīna skolēnu atlase dažāda veida skolās. Profesors Dr. Kais Māzs atbalsta holistisko izglītību, kas sākas agrīnās bērnības izglītībā, savukārt Armīns Himmelrats izglītības politiku raksturo kā strupceļu, ko raksturo mazas valstis. Savukārt Thomas Riecke-Baulecke redz nepieciešamību mācīties no veiksmīgām federālajām zemēm un pakāpeniski veidot starpvalstu sadarbību.
Digitalizācija kā iespēja
Vēl viens centrālais aspekts, ko diskusijā nevajadzētu palaist garām, ir digitālā transformācija izglītības nozarē. Vietnē Merriam-Webster termins “attaisnot” ir definēts kā termins, kas cita starpā nozīmē kādas personas atbrīvošanu no apsūdzībām vai teorijas pamatojumu. Šo definīciju varētu attiecināt arī uz digitālo izglītību; proti, ka mācību procesus var padarīt efektīvākus, izmantojot progresīvas tehnoloģijas un digitālos medijus. Ar mērķprogrammām, ko atbalsta digitālie mediji, Vācija beidzot varētu panākt izglītības politiku.
Reformas un moderno tehnoloģiju izmantošana sniedz iespēju jaunam sākumam. Izglītības politikai nepārtraukti jāreaģē uz tehniskajām un sociālajām izmaiņām un jāformulē skaidri mērķi politiskā un skolas līmenī. Kas zina, varbūt pašreizējā skolu pārveide būs īsts “attaisnojums” nākamajām paaudzēm – solis no vecām struktūrām uz nākotni orientētas izglītības sistēmas virzienā.