Vīrusu briesmas no putnu migrācijas: 400 000 lauksaimniecības dzīvnieku jau ir iznīcināti!

Vīrusu briesmas no putnu migrācijas: 400 000 lauksaimniecības dzīvnieku jau ir iznīcināti!

Vārds “bubulis” arvien biežāk tiek lietots saistībā ar putnu gripu. Kamēr putnu migrācija rit pilnā sparā, dzīvnieku īpašniekiem un putnu audzētājiem Vācijā ir jāsēž un jāpamana. Frīdriha Lēflera institūts (FLI) izsauc trauksmi, jo putnu skaits, kas mirst no baisās putnu gripas, strauji pieaug. Prezidente Christa Kühn steidzami brīdina par augstu vīrusu spiedienu, īpaši no inficētiem savvaļas putniem. Padoms ir skaidrs: jāizvairās no atpūtas vietām, nedrīkst biedēt dzīvniekus un neaiztikt beigtus putnus.

Infekciju vilnis šogad sākās pārsteidzoši agri, un Vācijā jau ir nogalināti aptuveni 400 000 lauksaimniecības dzīvnieku. Īpaši skartas vistas, pīles, zosis un tītari, savukārt ekonomiskie zaudējumi sasniedz miljonus. Mēklenburgā-Priekšpomerānijā vien gandrīz 150 000 dējējvistu nācās piekāpties vīrusam, un 130 000 dzīvnieku ir skarti arī Brandenburgas Märkisch-Oderland rajonā. Tīringenē, Lejassaksijā, Bavārijā, kā arī Ziemeļreinā-Vestfālenē un Bādenē-Virtembergā arī reģistrēti daudzi dzīvnieku nogalinājumi piesardzības apsvērumu dēļ. Lippewelle ziņo ka daudziem audzētājiem būs jāseko līdzi gaidāmajam cenu pieaugumam.

Vogelgrippe und ihre Übertragung

FLI skaidro, ka putnu gripas patogēns galvenokārt sastopams savvaļas ūdensputniem, tiem pašiem nesaslimstot. Tomēr viņi joprojām var pārnest vīrusu ar izkārnījumiem. Infekcija notiek ar inficētu putnu fekālijām, kas nonāk spēlē ar ūdeni vai mitriem dubļiem. Arī plēsīgie putni nav atbrīvoti, jo tie var inficēties, ēdot slimu dzīvnieku līķus. H5N1 vīruss šeit ir īpaši svarīgs, jo tas izraisa daudzus putnu nāves gadījumus. NDR ir analysiert, dass die Symptome bei Haustieren von Teilnahmslosigkeit bis zu Atemnot reichen und vor allem Hühner und Puten am stärksten betroffen sind.

Taču uzmanības centrā ir ne tikai paši dzīvnieki. Šķiet, ka vīrusa pārnešana uz cilvēkiem līdz šim rada zemu risku, lai gan ir ziņots par dažiem atsevišķiem gadījumiem, galvenokārt saskarē ar inficētām vistām. Saskaņā ar PVO datiem, PVO darbojas preventīvi un kopš 2003. gada visā pasaulē ir dokumentējusi 464 nāves gadījumus no H5N1, taču līdz šim Vācijā tas nav cietis. Tāpēc zinātnes pārnešanas risks no cilvēka uz cilvēku joprojām ir aktuāls jautājums.

Preventīvie pasākumi mājputnu audzētājiem

Lai samazinātu vīrusa izplatību, mājputnu audzētājiem būtu stingri jāierobežo kontakts starp saviem dzīvniekiem un savvaļas ūdensputniem. FLI iesaka izveidot lieguma zonas un novērošanas zonas ap vietām, kur sastopami slimi savvaļas putni, lai vēl vairāk samazinātu risku. Arvien vairāk tiek aicināts ieviest prasību visā valstī, lai aizsargātu mājputnus no audzēšanas brīvā dabā. Šajā kontekstā pārdomas rosina tas, ka Vācijā nepastāv pasākumi mājputnu imunizācijai, pat ja citās ES dalībvalstīs ārkārtas gadījumos var pieļaut izņēmumus.

Lai gan situācija ir nopietna, joprojām ir svarīgi skaidri paziņot faktus par putnu gripu. Veicot atbilstošus higiēnas pasākumus un izvairoties no saskares ar savvaļas putniem, inficēšanās risku var ievērojami samazināt. Ar šo nepārprotamo ieteikumu cerams, ka putnkopība Vācijā netiks apdraudēta pat ar gaidāmajām kaušanas sezonām. Skaidrība un uzmanība šajos kritiskajos laikos ir ārkārtīgi svarīga, arī attiecībā uz dzīvnieku audzēšanas nākotni Vācijā.