Merkele dialogā: Desmit gadi pēc bēgļu krīzes – atskats!

Merkele dialogā: Desmit gadi pēc bēgļu krīzes – atskats!

Pirmdien, 30. jūnijā, ARD mediju bibliotēkā tiks publicēta pārsteidzoša saruna ar bijušo kancleri Angelu Merkeli. Formāts ar nosaukumu “10 gadi vēlāk: bēgļi sarunā ar Angelu Merkeli” pievēršas 2015. gada bēgļu kustībai un ietver sarunas ar pieciem migrantiem no Sīrijas, Afganistānas un Irānas. Viņu vidū ir studente, kura kopā ar ģimeni dzīvoja baznīcas patvērumā, kā arī kāds jauns pāris, kurš, 2016. gadā ierodoties Klausnicā, saskārās ar notiekošajiem protestiem. Šīs sarunas, kas ierakstītas 26. jūnijā Berlīnes sīriešu restorānā, ir paredzētas ne tikai bēgļu pieredzes izgaismošanai, bet arī ģimeņu aktualitātes jautājumu par integrāciju. Kā ziņo Radio Herford, šis formāts varētu no jauna izraisīt vecās debates.

Kāpēc 2015. gada bēgļu krīze bija tik ietekmīga? Angelai Merkelei, kura šajā periodā kļuva par pretimnākošas politikas simbolu, par to ir ļoti pozitīvas atsauksmes. Tolaik Vācijā ieradās vairāk nekā 1 miljons patvēruma meklētāju, un Merkele vienmēr bija uzsvērusi, ka Vācija ir spējīga tikt galā ar šo pieplūdumu. Tomēr kritiķi bija nobažījušies, ka Vācija varētu tikt pārņemta. Intervijā Deutsche Welle viņa skaidroja, ka bēgļu situācija nav krīze, bet gan humanitārs jautājums. Merkele atgādināja daudzu cilvēku atbalstu Vācijā, tostarp mērus un brīvprātīgos, kuri sasnieguši lielas lietas.

Skats uz pagātni

Situācija ne vienmēr bija viegla. Notikumi Jaungada svinību laikā Ķelnē 2016. gadā, kad migranti vajā sievietes, īpaši meta ēnu uz viesmīlības kultūru. Merkele atzina, ka ne viss norit ideāli un pastāv nopietnas problēmas, kas jārisina. Retrospektīvs skatījums uz bēgļu politiku atklāj, ka sabiedriskā doma ir stipri sašķelta. Saskaņā ar aptauju 60% vāciešu uzskata, ka valsts var tikt galā ar izaicinājumu, bet 40% joprojām ir skeptiski noskaņoti. Šīs bažas varētu saasināt lēnais progress imigrantu integrēšanā darba tirgū, kur darbu ir atraduši nedaudz mazāk kā puse no tiem, kas ierodas kopš 2013. gada..

Merkele norādīja, ka migrācijas cēloņi joprojām nav atrisināti un ES nav izveidojusi vienotu sistēmu šajā jomā. Tomēr, neskatoties uz šo izaicinājumu, tika minēti pozitīvi veiksmīgas integrācijas piemēri, jo īpaši daudzu migrantu skolas kvalifikācija.

Politika un viedokļi

Politiskie viedokļi par bēgļu politiku ir ļoti atšķirīgi. Tādi politiķi kā Irēna Mihaļiča no zaļajiem uzsver, ka ir pareizi neslēgšanas robežas, savukārt Larss Kasteluči no SPD kritizē, ka Eiropas partneru neiesaistīšanās bijusi kļūda. AfD, kas politiski guva labumu no neapmierinātības saistībā ar bēgļu politiku, ir asākā gaismā..

Daži bijušie politiķi, tostarp Tomass de Mezjērs, atzīmē, ka Vācija krīzi pārvarēja labi, savukārt citi, piemēram, Horsts Zēhofers, 2015. gadā situāciju raksturoja kā "netaisnības valdīšanu". Pati Merkele vairākkārt ir iestājusies par to, lai tāda situācija kā 2015.gadā neatkārtotos. Pat ja patvēruma meklētāju skaits, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinās, joprojām pastāv izaicinājums atgriezt noraidītos patvēruma meklētājus viņu mītnes zemēs.

Diskusijas par Merkeles bēgļu politiku un pēdējo gadu pozitīvo un negatīvo pieredzi noteikti atkal aktivizēs viņas gaidāmais televīzijas pasākums, un tas varētu sniegt svarīgus impulsus nākotnei. WDR norāda, ka šīs sarunas varētu izraisīt jaunas debates un ka sabiedrībā joprojām valda šķelšanās par migrācijas politiku, uzsverot šī jautājuma aktualitāti.