Ķelne veido vēsturi: pilsētu vada četras mēres!

Ķelne veido vēsturi: pilsētu vada četras mēres!

Ķelne ir iegājusi vēsturē: pēdējās vēlēšanās tagad amatā ir četras mēres sievietes, kas ir pirmais gadījums kopš Otrā pasaules kara. Jaunās sievietes augšgalā ir Derija Karadaga (zaļie), Terēza de Belisa-Olingere (CDU), Marija Helmisa-Ārenda (SPD) un Brigita fon Bīlova (Zaļie) - visas apņēmīgas politiķes, kas Ķelnes pilsētas politikā ienes svaiga gaisa elpu.

Tomēr mērs Torstens Burmesters, kurš pārstāv pilsētu ārēji, nevar tikt galā ar visiem reprezentatīvajiem uzdevumiem viens pats. Vidēji Ķelnes mēram ir aptuveni 970 tikšanās reizes gadā, savukārt jaunie mēri kopā katru gadu piedalās aptuveni 520 pasākumos. Tas parāda, cik svarīga pilsētai ir viņu pārstāvniecība – vai tā būtu svinībās, pamatakmens ielikšanā vai pieņemšanās rātsnamā.

Svaiga gaisa malks politikā

Mēri nav tikai pilsētas sejas. Marija Helmisa-Ārenda, pēdējā nominācija no SPD rindām, paziņoja, ka vēlas būt “visu Ķelnes cilvēku juriste”, un ienesa rātsnamā jaunu entuziasmu. Viņas priekštecis Ralfs Heinens amatā bija vienpadsmit gadus, un tagad Helmis-Ārends stājas amatā ar jauniem mērķiem un vīzijām. Pirmā vietniece Derja Karadags pārņēma atbildību no Andreasa Voltera, kurš mēra amatā bija kopš 2014. gada.

Zaļajiem, kas šajās vēlēšanās izvirzījās kā spēcīgākā frakcija domē, ir divi no četriem mēriem. Brigita fon Bīlova paliek amatā un jau ir ieguvusi savu vārdu kopš 2020. gada. Visbeidzot, Terēza de Belisa-Olingere ienes jaunas idejas no CDU pēc Ralfa Elstera nomaiņas, tikai neilgi pēc vietējām vēlēšanām.

Sena rīcības nepieciešamība: sieviešu loma vietējā politikā

Sieviešu īpatsvars vietējā politikā Vācijā joprojām ir zems. Mazāk nekā 10% rātsnamu vada sievietes, liecina 2020. gada EAF pētījums. No pirmā acu uzmetiena varētu domāt, ka Ķelnes mēru ievēlēšana būtu šīs tendences beigas. Taču izaicinājumi joprojām ir augsti: bēgļu integrācija, nepieciešamība pēc kvalificētiem darbiniekiem un klimata aizsardzība ir tēmas, kas stiprina mūsu sabiedrības pamatu krīzes situācijās.

Tomēr pieaugošā sieviešu politiskās balss atpazīstamība ilgtermiņā varētu mainīt politikas seju. Apmēram 33% pašreizējo mēru neplāno atkārtoti kandidēt nākamajās vēlēšanās, un daudzi no tiem ir viņu augstā vecuma dēļ. Tas varētu piedāvāt jaunas iespējas ne tikai pirmreizējiem kandidātiem, bet jo īpaši mazāk pieredzējušiem politiķiem, kuri vēlas sniegt jaunu domāšanu. Gandrīz 40% mēru mazākās pašvaldībās strādā pēc brīvprātības principa, kas arī liecina, ka saistības pret sabiedrību bieži vien tiek piedzīvotas ārpus viņu pamatdarba.

Ķelnes mēru vidējais vecums ir samazinājies no 63 līdz 49 gadiem, kas liecina par jaunu, dinamiskāku politikas stilu. Tāpēc Ķelne varētu būt pionieris fundamentālām izmaiņām vietējā politikā un tādējādi arī darboties kā paraugs citām Vācijas pilsētām.

Jaunais likumdošanas periods ir nesis ne tikai jaunas sejas, bet arī jaunas perspektīvas. Ķelnes iedzīvotāji var būt satraukti, lai redzētu, kādi būs nākamie soļi pilsētā, kuru tagad pilnībā vada sievietes. Un tas ir ko svinēt!