Krīzes noskaņojums: Merzs brīdina par eskalāciju Tuvajos Austrumos pēc ASV uzbrukumiem

Krīzes noskaņojums: Merzs brīdina par eskalāciju Tuvajos Austrumos pēc ASV uzbrukumiem

Nesenie notikumi Tuvajos Austrumos rada nopietnu spriedzi un rada bažas par stabilitāti reģionā. Pēc tam, kad ASV pagājušajā nedēļā izraisīja satraukumu ar gaisa triecieniem Irānas kodolobjektiem, federālā valdība nāca klajā ar skaidru brīdinājumu. Kanclers Frīdrihs Mercs kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Lielbritānijas premjerministru Keiru Stārmeru aicina Irānu atgriezties pie sarunu galda, lai veiktu deeskalācijas pasākumus. Šī iniciatīva tika uzsvērta kopīgā paziņojumā, uzsverot stingru apņemšanos nodrošināt Izraēlas mieru un drošību. Ziņo Ķelnes radio.

Spiediens uz Irānu ir milzīgs. Ārlietu ministrs Johans Veidefuls aicina uz tiešām sarunām starp Irānu un ASV. Taču Irānas valdība ir stingri noraidījusi turpmākās sarunas. Kamēr Mercs apspriežas ar saviem drošības kabineta ministriem un Eiropas partneriem, starptautiskā sabiedrība ir nobažījusies par šīs konfrontācijas iespējamām sekām. ASV nostāja joprojām ir īpaši sprādzienbīstama, jo prezidents Donalds Tramps uzbrukumus raksturo kā "ļoti veiksmīgus", bet aizsardzības ministrs Pīts Hegsets tos slavē kā "pārliecinošus panākumus". Savukārt starptautisko tiesību eksperti šaubās par šo uzbrukumu likumību. Skaļi ikdienas ziņas Šādu militāru triecienu ir grūti attaisnot ar starptautiskajām tiesībām, jo ​​trūkst ticamu pierādījumu par Irānas plānoto uzbrukumu ASV.

Starptautisko tiesību sekas

Uzmanības centrā ir starptautiskās tiesības, kas uzliek valstīm pienākumu konfliktus atrisināt mierīgā ceļā. ANO Statūtu 2. pants aizliedz ANO dalībvalstīm izmantot spēku, bet tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar 51. pantu pieļauj izņēmumus. Militāro līdzekļu izmantošana ir atļauta tikai tad, ja valsts tiek tieši apdraudēta. Vēsturnieki un starptautisko tiesību eksperti norāda, ka tikai netieši draudi nesniedz juridisku atbalstu preventīvajam triecienam. Skaļi MDR Kodolieroču klātbūtne vien nav pietiekams iemesls, lai uzskatītu militāru triecienu par likumīgu. Lai izveidotu šādu juridisku pamatu, ir jābūt tādai nepieciešamajai informācijai kā militārā mobilizācija.

Bundestāgā noskaņojums dalās. Kamēr Mercs un viņa koalīcija paļaujas uz turpmākiem diplomātiskajiem centieniem, Kreisā partija kritizē ASV uzbrukumus kā starptautisko tiesību pārkāpumus. Arī bijušais SPD parlamenta frakcijas vadītājs Rolfs Mičenihs brīdina par turpmāku militāru konfliktu draudiem. Nav noliedzams, ka nesenie notikumi ietekmē globālo politiku – un ne pirmo reizi uz spēles ir likta reģiona iedzīvotāju labklājība.

Noslēgumā jāsaka, ka politiskā situācija starp Irānu, ASV un to Eiropas partneriem joprojām ir saspringta. Jāskatās, vai diplomātiskie centieni būs veiksmīgi, vai situācija vēl vairāk pasliktināsies. Starptautiskie dalībnieki tiek aicināti rīkoties atbildīgi un darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai novērstu turpmāku militāro izvietošanu.