Olimpiskās spēles Ķelnē: ekonomikas pētnieki brīdina par augstām izmaksām un riskiem

Olimpiskās spēles Ķelnē: ekonomikas pētnieki brīdina par augstām izmaksām un riskiem

Iespējamais Ķelnes pieteikums piedalīties olimpiskajās spēlēs ir pašreizējo diskusiju par šādu lielu notikumu ekonomiskajām sekām centrā. Olivers Holtemöllers, Leibnicas Ekonomikas pētījumu institūta Hallē prezidenta vietnieks, plaši komentēja priekšrocības un trūkumus. Viņš uzsver, ka izmaksas parasti pārsniedz ienākumus, kas pirmām kārtām saistīti ar nepieciešamajām būvniecības aktivitātēm. Daudzas pilsētas saskaras ar izaicinājumu izmantot esošās sporta bāzes vai būvēt jaunas, kam ir liela ekonomiskā ietekme. Aplūkojot olimpiskās spēles Barselonā 1992. gadā un Soltleiksitijā 2002. gadā, redzams, ka pozitīva ietekme bieži vien ir izņēmums. Tur ir panākti infrastruktūras uzlabojumi, taču īstermiņa pozitīva attiecība starp ienākumiem un izmaksām ir nereāla.

Ķelnes iedzīvotājiem rūpīgi jāizpēta ekonomiskās ietekmes pētījumu metodoloģija. Bieži rodas pārvietošanas efekti, kas ievērojami sarežģī apmeklētāju skaita interpretāciju. Holtemöllers norāda, ka olimpisko spēļu izmaksu plānošana bieži vien ir nereāla un jau iepriekš ir dramatiski nenovērtēta. Šeit savu lomu spēlē arī vispārējā inflācija un neparedzami faktori. Lai pieņemtu apzinātu lēmumu, olimpisko spēļu priekšrocības un trūkumi ir jāpaziņo pārredzami.

Izmaksas un ieguvumi starptautiskā kontekstā

Skatoties aiz Ķelnes robežām uz Parīzi, redzams, ka 2024. gada olimpisko spēļu kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni 7,7 miljardu eiro apmērā, un infrastruktūrai vien plānoti 3,3 miljardi eiro. Tas ir gandrīz divas reizes augstāks, salīdzinot ar klasisko izmaksu diapazonu no 3 līdz 5 miljardiem eiro, kas parasti tiek noteikts šādiem pasākumiem. Sporta ekonomists Timo Cimmermans vērš uzmanību uz augstajām izmaksām, savukārt Limožas Universitāte sagaida aptuveni 10,7 miljardu eiro ekonomisko ietekmi no tūrisma pieauguma un jaunu darba vietu radīšanas. Taču valda skepse: Stīvens Kempers no BNP Paribas sagaida tikai nelielu pozitīvu ietekmi uz ekonomiku, ņemot vērā lielos izdevumus. Drošības apsvērumi un augstās viesnīcu cenas samazina rezervāciju skaitu arī Parīzē, kur 25% viesnīcu pašlaik netiek izmantotas.

Paredzamie 15 miljoni spēļu laikā apmeklētāju, no kuriem daudzi ir franči, arī bieži vien neapmetīsies viesnīcās – tas ir faktors, kas vēl vairāk samazina iespējamos ieņēmumus. Līdzīgi kā Londonā 2012. gada spēlēs, kad bezdarbnieku vidū tika radīti tikai 10% jaunu darbavietu, arī jaunu darba vietu radīšanai Parīzē varētu būt īslaicīga ietekme. Tūrisma nozare saskaras ar tādiem pamatiem kā Air France pārdošanas apjoma samazināšanās līdz pat 180 miljoniem eiro.

Rezumējot, redzams, ka, lai gan entuziasms par šādiem lieliem notikumiem bieži vien ir augsts, reālās ekonomiskās sekas būtu kritiski apšaubāmas. Tas, vai Ķelnei ir laba roka iedzīvotāju izglītošanā par reālajām iespējām un izaicinājumiem, joprojām ir aktuāls.