Mazāk uzbrukumu bēgļiem: 2025. gadā drošības situācija uzlabosies!

Mazāk uzbrukumu bēgļiem: 2025. gadā drošības situācija uzlabosies!

2025. gada pirmajos sešos mēnešos policija ziņoja par noziegumu samazināšanos pret patvēruma meklētājiem un bēgļiem Vācijā. Sākotnējais novērtējums liecina, ka uzbrukumu bijis ievērojami mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kopumā tika dokumentēti 648 noziegumi pret bēgļiem ārpus viņu mītnes. Pērn šajā pašā laika posmā saskaitīti 1236 noziegumi, kas nozīmē samazinājumu par gandrīz 50 procentiem. Tas ziņo Ķelnes radio.

Biežākie noziegumi 2025. gada pirmajā pusē bija mantas bojāšana, apvainojumi un kūdīšana uz naidu. Šie akti ietver arī uzbrukumus ar antikonstitucionālu organizāciju pazīmēm un vardarbīgus noziegumus, kas liecina, ka joprojām pastāv labējā spārna vardarbības problēma. Īpaši interesants ir jaunu patvēruma pieteikumu skaita samazinājums. 2025. gada pirmajā pusē Vācijā pirmo aizsardzības pieteikumu iesnieguši tikai 61 336 cilvēki – tas ir gandrīz 50 procentu samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Iemesli tam ir stacionārās kontroles uz Vācijas robežām un Balkānu valstu veiktie pasākumi nelegālās migrācijas ierobežošanai.

Politiskajiem pamatnosacījumiem ir nozīme

Vēl viens faktors, kas veicina šos skaitļus, ir mainītā politiskā situācija Sīrijā, jo īpaši Bašara al Asada gāšana 2024. gada decembrī. Klāra Bīngere, vietējā kreiso politiķe, sacīja, ka rasistisks naidīgums un uzbrukumi joprojām ir daļa no bēgļu ikdienas dzīves Vācijā. Šī vardarbība bieži vien ir politisku lēmumu rezultāts. Šajā kontekstā jāpiemin arī jaunais luksoforu valdības likums, kas stājās spēkā 2024. gada februārī un paplašināja izraidīšanas aizturēšanas un imigrantu aizturēšanas iespējas.

Neskatoties uz to, 2025. gada pirmajā pusē labējie ekstrēmisti sarīkoja septiņus mītiņus, kas bija vērsti pret imigrāciju un patvēruma piešķiršanu. Tajos cita starpā ietilpa AfD organizētie pasākumi, kas tiek novēroti kā aizdomas par labējo ekstrēmistu lietu, kā arī mazāku grupu, piemēram, brīvo sakšu, demonstrācijas.

Ieskats vardarbības cēloņos

Vardarbības pret bēgļiem veidi ir dažādi. Spektrs svārstās no fiziskiem uzbrukumiem līdz verbālai vardarbībai un diskriminācijai. Vainīgo rasistiskā un labējā spārna ekstrēmistiskā attieksme bieži vien ir šo uzbrukumu virzītājspēks. Lai gan leģitīma migrācijas politikas kritika ir svarīga, tā ir skaidri jānošķir no naidīguma pret bēgļiem, kas tiek uzskatīta par grupu balstītas necilvēcības veidu. Šo vardarbību, kas atkal pieaug, bieži leģitimizē varmākas ar nepamatotiem morāles stāstiem. Aizvien biežāk parādās arī sazvērestības teorijas, kurās bēgšana tiek attēlota kā drauds “baltajam pārākumam”.

Uzbrukumu skaits bēgļiem liecina par dziļāku sociālo problēmu. Vardarbības akti palielina spiedienu uz sociālo kohēziju un apdraud vispārējās vērtības, piemēram, tiesības uz integritāti. To apstiprina dažādi ziņojumi, kas liecina par vispārēju labējo ekstrēmistu motivētu uzbrukumu skaita pieaugumu, lai gan kopējie rādītāji par 2025. gadu joprojām ir salīdzinoši zemi. Labējās vardarbības skarto konsultāciju centru asociācija norāda, ka šī statistika kopumā pilnībā neatspoguļo skarto cilvēku realitāti.

Rezumējot, neskatoties uz noziegumu pret bēgļiem samazināšanos, tas joprojām ir jutīgs jautājums, ko ietekmē sociālie, politiskie un ekonomiskie faktori. Lai vēl vairāk uzlabotu drošības situāciju, rūpīgi jārisina šīs vardarbības cēloņi un izraisītāji. Lai gan iepriekš plašsaziņas līdzekļu atspoguļojums ir samazinājies, skaidra, uz faktiem balstīta informācija ir svarīga, lai stabilizētu sociālo klimatu un novērstu bailes. Tas veido pamatu cieņpilnai savstarpējai mijiedarbībai, kas ne tikai veicina bēgļu integrāciju.