Vācijas digitālā ekonomika uzplaukst: 9000 jaunu darba vietu un palielināts pārdošanas apjoms!
Vācijas digitālā ekonomika 2025. gadā paredz pārdošanas apjomu pieaugumu par 4,4% un 9000 jaunu darba vietu radīšanu.

Vācijas digitālā ekonomika uzplaukst: 9000 jaunu darba vietu un palielināts pārdošanas apjoms!
Digitālā ekonomika Vācijā ir noturīga pat ģeopolitiskās nenoteiktības un ekonomisko izaicinājumu laikā. Saskaņā ar Bitkom pašreizējām prognozēm 2025. gadā tiek prognozēts pārdošanas pieaugums par 4,4 procentiem līdz 235,8 miljardiem eiro. Šie skaitļi, kas arī ir no plkst. n-tv tiek atbalstīti, atspoguļo nozares stabilitāti un pieaugošo nozīmi, kas jau 2024. gadā uzrādīja pieaugumu par 4,7 procentiem.
Nozares panākumu atslēga ir programmatūras industrija, kurai ir galvenā loma ar paredzamo gandrīz 10 procentu pieaugumu. Tas arī parāda mūsdienu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un mākoņdatošanas, ietekmi, kas arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība. Tam vajadzētu dot stimulu pārdošanas apjomam programmatūras nozarē – 2025. gadā tiek prognozēts pieaugums par 9,5 procentiem līdz 52,7 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā bizness ar AI platformām pieaug par 50 procentiem, veidojot 2,3 miljardus eiro, liecina uzņēmuma analīze. Bitkom pētījums rāda.
Darba vietu pieaugums digitālajā ekonomikā
Vēl viens pozitīvs aspekts ir jaunu darba vietu radīšana. Digitālā nozare nākamgad plāno radīt aptuveni 9000 jaunu darba vietu, kopējo darbinieku skaitu palielinot līdz 1,354 miljoniem. Iepriekšējā gadā tika izveidotas 3500 jaunas darba vietas. Tomēr Bitkom prezidents Ralfs Vintergersts brīdina, ka ne visi uzņēmumi gūs labumu no šīs izaugsmes, un uzsver, ka nevajadzētu radīt turpmākus šķēršļus, jo īpaši energoietilpīgām jomām, piemēram, datu centriem.
Tomēr dažādās tirgus norisēs ietilpst arī negatīvā prognoze plaša patēriņa elektronikas nozarei, kuras pārdošanas apjomi tiek prognozēti par 3,3 procentiem līdz 7,6 miljardiem eiro. Tas liecina, ka digitālā ainava ir daudzveidīga un pastāvīgi mainās.
Prasības pēc politiskas darbības
Ralfs Vintergersts arī aicina federālo valdību izstrādāt jaunu digitālo stratēģiju, lai mazinātu juridisko nenoteiktību un atbrīvotu Vācijas uzņēmumus no augstajām enerģijas izmaksām. Šīs augstās elektroenerģijas cenas tiek uzskatītas par neizdevīgu konkurētspēju starptautiskajā salīdzinājumā. Digitālā ekonomika, kas pasaules tendencē ierindojas starp 4 labākajām, būtu optimāli jāatbalsta, lai nezaudētu smagajā konkurencē par digitālajām inovācijām. Radio lūpa uzsver, cik svarīga ir uz nākotni vērsta politiskā orientācija, lai Vāciju nostiprinātu digitālajā tirgū.
Kopumā var redzēt, ka digitālā ekonomika Vācijā joprojām ir uz augšu, uzņem apgriezienus un ir gatava apmierināt nākotnes prasības. Pareizi izvirzot kursu, Vācija varētu ne tikai nodrošināt savu konkurētspēju, bet arī kļūt par inovāciju dzinējspēku Eiropā. Tāpēc ir jāredz, kā šī attīstība attīstīsies nākamajā gadā.