PKK paziņo par savu kaujinieku vēsturisku izvešanu no Turcijas

PKK paziņo par savu kaujinieku vēsturisku izvešanu no Turcijas

Nozīmīgs solis ieilgušajā konfliktā: Kurdu strādnieku partija (PKK) paziņojusi, ka izvedīs savus kaujiniekus no Turcijas uz Irākas ziemeļiem. Šāds lēmums pieņemts miera procesa ietvaros ar Turcijas valdību, un tas tika oficiāli paziņots svētdien, kā ziņoja kurdu ziņu aģentūra Firat. 25 kaujinieki jau ir izstājušies, un PKK cer, ka Turcijas valdība veiks nepieciešamos "juridiskos un politiskos" pasākumus, lai atbalstītu šo procesu.

PKK, kas ir cīnījusies par kurdu tiesībām kopš tās dibināšanas 1978. gadā Abdullas Ökalana vadībā, pēdējos gados ir spērusi vairākus nozīmīgus soļus. 2025. gada jūlijā viņu kaujinieki simboliski nolika ieročus, un tas Turcijas kurdos izraisīja daudz cerību. Dijarbakiras līdzmēra Serra Bukaka paziņojums, ka PKK likvidāciju varētu uzskatīt par “ļoti vēsturisku lēmumu”, uzsver šī procesa nozīmi.

Izstāšanās konteksts

PKK paziņoja par savu likvidāciju 2025. gada maijā, kam sekoja simbolisks pamiers, pamatojoties uz Ökalana aicinājumu. Kopš 1999. gada ieslodzītais PKK dibinātājs ir aicinājis Turcijā izveidot mierīgu, demokrātisku sabiedrību, pamudinot organizāciju pasludināt bruņotu cīņu par novecojušu. PKK uzsver nepieciešamību aktīvi piedalīties politiskajos procesos.

Nesenie notikumi liecina, ka miers reģionā noteikti ir iespējams, taču paliek jautājums, vai prezidents Erdogans var piepildīt kurdu cerības. Vēsturiski vairāk nekā 40 000 cilvēku ir gājuši bojā cīņās starp PKK un Turcijas armiju kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, uzsverot šī jautājuma jutīgumu.

Sarežģīts konflikts

Turcijas un PKK attiecības raksturo ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā dinamika. Erdo politisko stratēģiju, lai ierobežotu kurdus un stiprinātu viņa reģionālo ietekmi, ietekmē notikumi kaimiņvalstī Sīrijā. Neraugoties uz acīmredzamo centienu panākt mieru, joprojām ir plaši izplatīta skepse par to, vai Erdogana vadītā Turcijas valdība veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ilgstošu mieru.

Turklāt būtisks ir jautājums par Rojavas — strīdus teritorijas, kuru PKK izmanto kā bāzi, statusu. Erdogans uzskata šo reģionu par “PKK terora zonu” un ir iejaucies tur militāri. Arī ģeopolitiskā attīstība liecina, ka konfliktam ir tālejoša ietekme uz reģiona vispārējo stabilitāti.

Turcijas valdības nākamie soļi un tās konkrētās atbildes uz PKK prasībām būs ļoti svarīgas, lai noskaidrotu, vai šis miers ir ilgtspējīgs. Cenšanās uz konstruktīvu dialogu starp dažādiem dalībniekiem varētu būt atslēga šo ieilgušo konfliktu atrisināšanai, taču vēl ir jāredz, vai tas tiks panākts.

Avoti: Radio Lippe, ZDF šodien, Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra.