Beigtas zivis Burgšteinfurtē: Trauksme par piesārņotiem ūdeņiem!

Beigtas zivis Burgšteinfurtē: Trauksme par piesārņotiem ūdeņiem!

Burgšteinfurtē makšķernieku sajūsmu izraisa nesen notikusī zivju bojāeja. Vakarā viņi atklāja desmitiem beigtu zivju Aa pēc tam, kad jūnijā reģionā nomira tūkstošiem dzīvnieku. Iespējamais savienojums varētu būt ar spēcīgu lietu, kas ūdenī ieskaloja dažus mēslojumus, kas ietekmēja Aa jutīgo ekosistēmu, ziņo WDR. Šteinfurtes apgabala Lejasūdens pārvalde tagad saskaras ar prasībām pēc skaidrības un jau atzinusi, ka ūdenī varētu nokļūt kaitīgas vielas.

Īpaši sprādzienbīstami ir ziņojumi no Vetringenas makšķerniekiem, kuriem maija beigās un jūnijā nācies sūdzēties par līdzīgiem incidentiem un kuri jau iesnieguši sūdzību pret nezināmām personām. Par satraucošu situāciju trešdien ziņots arī Varendorfā: te straumē gājušas bojā zivis, kas lika iedzīvotājiem informēt valsts makšķernieku asociāciju. Biologs Karstens Noltings atzīmē, ka šādi incidenti vairs nav atsevišķi gadījumi un norāda uz dažkārt nopietnajām klimata pārmaiņu sekām.

Klimata pārmaiņas un to sekas

Bet kas tieši šeit notiek? Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai temperatūru, bet arī kopējo ūdens bilanci. Pilsētu iekštelpās lielais nokrišņu daudzums bieži nepaliek zemē, izraisot plūdus un labi zināmās drenāžas problēmas. Aizzīmogotas virsmas, kas vairs nespēj absorbēt lietus ūdeni, pastiprina šo problēmu. Šīs jauktās kanalizācijas sistēmas bieži vien nav paredzētas pēkšņam ūdens daudzumam, kas rodas. Ar piesārņotājiem un barības vielām piesārņoti notekūdeņi bieži vien neattīrīti ieplūst ūdensceļos, kas ne tikai kaitē ekosistēmām, bet arī var apdraudēt to cilvēku veselību, kuri vēlas peldēties ūdeņos, norāda [BUND](https://www.bund.net/fluesse-gewaesser/auseffekten-des-klimawandels/ftwasser statewisden.charts).

Ietekmēts ir arī Āzē ezers, jo tas ir sasniedzis lūzuma punktu un kurā darbinieki mērījumu laikā vairs nevarēja noteikt skābekli. Tam var būt letālas sekas zivīm un citiem tur mītošajiem organismiem. Minsteres Universitātes Limnoloģijas nodaļas vadītāja profesore Dr. Elizabete Meijere iesaka nepārtraukti uzraudzīt temperatūru un skābekļa koncentrāciju, lai varētu agri reaģēt uz nepieciešamību rīkoties. Atsevišķos krastu rajonos jau ir parādījušies aļģu ziedēšana, īpaši problemātiskās zilaļģes, kas situāciju vēl vairāk sarežģī.

Apspriediet darbības iespējas

Lai nākotnē mazinātu zaudējumus, ir nepieciešams apaļais galds, kurā satiekas dažādi dalībnieki. Tas attiecas gan uz krājumu reģistrēšanu, gan ilgtspējīgas pārvaldības stratēģiju izstrādi. Speciālisti brīdina: tuvākajos gados pieaugs ekstrēma karstuma notikumi, un nepieciešamība pēc efektīvas biomonitoringa un pasākumiem barības vielu ievadīšanas samazināšanai kļūs arvien aktuālāka.

Tāpat turpinās diskusija par Aasee ezera iekraušanu ar jaunām zivīm pēc ziemas, lai atkal stabilizētu ekoloģiskos apstākļus. Veselīgas ūdens ainavas atslēga ne mazāk svarīga ir jutīgā un proaktīvajā klimata pārmaiņu un attiecīgo apstākļu novērošanā. Tas, kā attīstīsies pašreizējā situācija, vēl ir redzams. Taču skaidrs ir tas, ka uz spēles ir likts daudz.