Miljonārs (86) no Āhenes kriptokrāpniekiem zaudē 1,2 miljonus eiro!

Miljonārs (86) no Āhenes kriptokrāpniekiem zaudē 1,2 miljonus eiro!

Šokējoši skaitļi un valdzinoši stāsti veido kibernoziedzības ainavu Vācijā. Īpaši kliedzošs gadījums no Ziemeļreinas-Vestfālenes parāda riskus, kas slēpjas digitālajā pasaulē. Kāds 86 gadus vecs miljonārs no Āhenes apgabala, cerot uz lielu peļņu, visu savu bagātību ieguldīja kriptovalūtās, taču viņš kļuva par krāpnieciskas krāpniecības upuri un zaudēja vairāk nekā 1,2 miljonus eiro skaidrā naudā, zelta stieņus un vērtīgu pulksteni. [NW] vēsta, ka šis gadījums dokumentēts Valsts kriminālpolicijas pārvaldes (LKA) 2024.gada ekonomisko noziegumu situācijas ziņojumā.

Šāda veida noziegumi ir pazīstami kā "krāpšana kibertirdzniecībā" — šis termins norāda uz faktu, ka krāpšana ar ieguldījumiem arvien vairāk tiek pārvietota tiešsaistē. Vainīgie parasti darbojas no ārvalstīm, un viņu pēdas ir grūti izsekot. Tiešsaistes tirdzniecības platformas, kas it kā sola lielu peļņu, turpina ievilināt jaunus upurus bīstamā krāpšanas ciklā. Īpašas bažas rada krāpšanas gadījumu skaita pieaugums, ko izraisa neregulēta tiešsaistes pasaule.

Pašreizējā kibernoziedzības situācija

Pērn ārvalstīs pastrādāto noziegumu skaits Ziemeļreinā-Vestfālenē pieaudzis līdz gandrīz 2900. Tas ir pieaugums par aptuveni 900 gadījumiem, salīdzinot ar 2023. gadu. Biedējošs fakts: šo darbību radītie zaudējumi pārsniedza 90 miljonus eiro salīdzinājumā ar gandrīz 70 miljoniem iepriekšējā gadā. LKA eksperti brīdina, ka šīs profesionāli veidotās platformas nereti vilina ar lielas peļņas solījumiem un ka krāpnieki upurus iesprosto sistēmā, kurā bieži vien ir tikai netiešs kontakts ar vainīgajiem.

Tāpēc Ziemeļreinas-Vestfālenes iekšlietu ministrs Herberts Reuls aicina veikt pastiprinātus iedzīvotāju izpratnes veidošanas pasākumus un brīdina par neuzmanīgu apiešanos ar personas datiem un naudu. Cietušo un vainīgo tikšanās parasti tiek slēpta ar tehniskiem trikiem, piemēram, krāpšanos, tādējādi noziedznieku faktiskā atrašanās vieta paliek nezināma, kas ievērojami apgrūtina izmeklēšanu.

Problēmas globālā dimensija

Taču šis gadījums ir tikai aisberga redzamā daļa. Eksperti visā pasaulē ziņo par postošiem zaudējumiem aptuveni 70 miljardu eiro apmērā krāpšanas dēļ, kas saistīts ar kriptovalūtu aktīviem. Psiholoģiski sarežģītas metodes, kas bieži nāk no reģioniem ar vāju valsts uzraudzību, ļauj vainīgajiem viegli atrast jaunus upurus. Interpola ģenerālsekretārs Jirgens Stoks uzsver, ka ir pat gadījumi, kad par upuriem tiek padarīti paši vainīgie, piemēram, piemērā ar vīrieti no Bangladešas, kurš tika pārdots kā kibervergs Kambodžā. Šīs tā dēvētās “cūku nokaušanas” metodes apraksta, kā ar cilvēkiem tiek manipulēts, lai ievilinātu citus slazdā.

Šādu starptautisku krāpšanas lietu izmeklēšana ir sarežģīta, jo tās bieži notiek ārvalstīs. Vēl viens piemērs ir Minhenes uzņēmējs, kuru, izmantojot iepazīšanās platformu, apkrāpa it kā ķīniešu sieviete un pievilināja vairākos kriptovalūtu ieguldījumos. Tāpēc Bavārijas Tieslietu ministrija ir sadarbojusies ar Interpolu, lai uzlabotu starptautisko sadarbību.

Tā kā kibernoziedzība kļūst arvien sarežģītāka un katru dienu tiek izstrādātas jaunas metodes, piemēram, arvien vairāk tiek izmantota ļaunprātīga programmatūra un mākslīgais intelekts, uzņēmumiem un privātpersonām nodarītais kaitējums turpina pieaugt. Saskaņā ar pašreizējo statistiku, kiberuzbrukumu radītie zaudējumi Vācijā 2024. gadā sasniedza vairāk nekā 266 miljardus eiro, kas ir satraucoša tendence, kas ietekmē gan ekonomiku, gan sabiedrību kopumā.

Ņemot vērā šos satraucošos notikumus, jācer, ka tiks pastiprināts izglītojošais darbs un sadarbība nacionālā un starptautiskā līmenī, lai nākotnē labāk aizsargātu kibernoziegumu upurus.