Tehnoloģiskā atkarība: Vācija cīnās par digitālo suverenitāti!

Tehnoloģiskā atkarība: Vācija cīnās par digitālo suverenitāti!

Digitālās pārmaiņas ir cieši sagrābušas Vācijas ekonomiku, taču ceļš uz digitālo suverenitāti nebūt nav bruģēts. Šodien, 2025. gada 12. augustā, ir skaidrs, ka Vācija joprojām ir ļoti atkarīga no mākoņa risinājumiem un tehnoloģijām no ārvalstīm. Federālā informācijas drošības biroja (BSI) prezidente Klaudija Platnere uzsver, ka ir nepieciešami stingri kontroles mehānismi, lai samazinātu šīs atkarības. "Ir pēdējais laiks izstrādāt skaidru stratēģiju attiecībā uz tehnoloģiju iegādi no ārvalstīm," viņa norāda, norādot uz izaicinājumiem, ko rada ASV Mākoņu likums. Tas ļauj ASV iestādēm piekļūt datiem neatkarīgi no tā, kur tie tiek glabāti. Saskaņā ar [Radiowestfalica] sniegto informāciju (https://www.radiowestfalica.de/service/webthemen/berlin-digitale-souveraenitaet-fuer-deutschland-vorerst-unerreichbar.html) ir panākta vienošanās par sadarbību starp BSI un Google Cloud, lai izstrādātu drošus mākoņa risinājumus. Tomēr šī partnerība ir pretrunīga, jo tā rada ASV valdības šantāžas potenciālu.

Atkarību no starptautiskajiem tehnoloģiju uzņēmumiem atspoguļo arī fakts, ka ASV uzņēmumi pēdējo desmit gadu laikā ir ieguldījuši daudz vairāk jaunās tehnoloģijās nekā viņu Vācijas kolēģi. Tāpēc Plattner ne tikai aicina veikt pasākumus sensitīvu datu šifrēšanai, bet arī nodrošināt lietotājiem suverenitāti pār savām atslēgām, lai novērstu nekontrolētu datu noplūdi.

Valdības stratēģijas un vietējā attīstība

Normatīvā līmenī diskusija par digitālo suverenitāti Vācijā tika uzliesmojusi, jo īpaši, 2023. gada 2. augustā ieviešot ES mēroga noteikumus mākslīgā intelekta modeļiem. To mērķis ir nodrošināt AI izmantošanas caurskatāmību un drošību. Taču Vācijā trūkst skaidrības par to, kurš galu galā ir atbildīgs par šo sistēmu drošību. BSI un Federālā tīkla aģentūra ir atbildīgas par ātru lēmumu pieņemšanu.

Federālais mākonis piedāvā Vācijas iestādēm augstu kontroles līmeni, taču, lai uzlabotu digitālo suverenitāti, eksperti paļaujas uz vairāku mākoņu stratēģijām. Saskaņā ar Cloudahead sniegto informāciju šīs stratēģijas var palīdzēt samazināt atkarību no konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem. Vairāku mākoņu pieejas ļauj elastīgāk izmantot mākoņa resursus, vienlaikus ņemot vērā individuālās vajadzības IT vērtības radīšanā.

Ir svarīgi, lai uzņēmumi izstrādātu programmatūras arhitektūru tā, lai tie varētu automātiski pārslēgties uz alternatīvu mākoni, ja galvenais mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs neizdodas. Tam jāietver arī apzināta ārējo un iekšējo pakalpojumu kombinācija, lai nodrošinātu noteiktu drošības līmeni.

Iekšējā tehnoloģiju attīstība un izaicinājumi

Digitālā suverenitāte tiek uzskatīta par galveno stratēģisko jautājumu Eiropas rūpniecības politikā. Lai nebūtu atkarīgi no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, Eiropas uzņēmumiem ir jārīkojas pašiem. AP Verlag uzsver, ka ļoti svarīga ir normatīvo regulējumu un patentētu tehnoloģiju izstrādes integrācija. Uzņēmumiem ir ne tikai jāievēro tiesību aktu prasības, bet arī jānodrošina, lai to mākoņrisinājumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi, droši un efektīvi.

Izaicinājumi ir daudzos līmeņos: no mērogojamības līdz jauninājumiem līdz normatīvajām prasībām. Jaunieviestais Datu likums, AI likums un NIS2 direktīva rada sarežģītus jautājumus, kas uzņēmumiem ir jārisina. Šie likumi prasa pārredzamību un drošu praksi, apstrādājot datus un mākslīgo intelektu. Skaidrs rīcības ietvars ir nepieciešams ne tikai, lai neatpaliktu laikā, kad pieaug nepieciešamība pēc digitālās suverenitātes, bet arī lai gūtu virsroku starptautiskajā konkurencē.

Rezumējot, viens ir skaidrs: digitālā suverenitāte nav pašmērķis, bet gan biznesa nepieciešamība. Uzņēmumiem jāspēj kontrolēt savu datu atrašanās vietu un piekļuves tiesības, lai saglabātu rīcībspēju arī krīzes situācijās.