NRW paļaujas uz ģeotermālo enerģiju: Krēfeldes urbumi parāda daudzsološu potenciālu!
Ziemeļreina-Vestfālene popularizē ģeotermālo enerģiju: Krēfeldē jauno urbumu mērķis ir līdz 2045. gadam segt 20% siltuma vajadzības.

NRW paļaujas uz ģeotermālo enerģiju: Krēfeldes urbumi parāda daudzsološu potenciālu!
Ziemeļreina-Vestfālene pagriež lietas uz galvas, kad runa ir par ģeotermālās enerģijas izmantošanu. Ar zinātkāri un bavāriešu pašapziņas devu ģeotermālās enerģijas plānošana rit pilnā sparā. Krēfeldē brūns ūdens burbuļoja uz virsmas nesenā sūknēšanas mēģinājuma laikā, kas skaidri norāda uz milzīgo ģeotermālo avotu potenciālu. Ziemeļreinas-Vestfālenes ģeoloģiskais dienests tagad ir izvēlējies karsto taku un vēlas turpināt pētīt šos daudzsološos rezultātus. zvaigzne ziņo, ka 500 metrus bieza kaļķakmens slāņa un vairāk ūdens, nekā gaidīts, atklāšana veicina vadošo ģeotermālo attīstību.
"Rezultāti ir ļoti pārsteidzoši pozitīvi," saka Ulrihs Pahlke, Ziemeļreinas-Vestfālenes Ģeoloģiskā dienesta direktors. Šeit tiek likts ne tikai pamats ilgtspējīgai siltumapgādei, bet arī atklāts ūdenskrātuve, kas jau veiksmīgi tiek izmantota Vācijas dienvidos. Jāpatur prātā, ka, statistiski runājot, tikai katra otrā urbšana faktiski sasniedz vēlamo rezultātu. Atšķirībā no Bavārijas, NRW ir mazāk uzticama datubāze, kad runa ir par ģeotermālajām iespējām. Ziemeļreinas-Vestfālenes štats uzsver, ka tagad pilsētu un pašvaldību komunālo pakalpojumu uzņēmumu ziņā ir saskaņot savu plānošanu ar šiem jaunajiem atklājumiem.
Solis uz priekšu apkures pārejai
Sabīne Lauksena, Krēfeldes vides departamenta vadītāja, uzskata, ka tas ir īsts stimuls apkures pārejai. Ģeotermālā enerģija varētu sniegt būtisku ieguldījumu “zaļās” centralizētās siltumapgādes izveidē, kas līdz šim lielā mērā ir atkarīga no atkritumu sadedzināšanas iekārtām. Taču iniciatīva prasa arī finansiālu atbalstu un investīcijas, iespējams, ap vienu miljonu eiro. Šajā kontekstā jau ir iegūtas zināšanas, kas liecina, ka kaļķakmens zem ogles saturošiem slāņiem ir ideāli piemērots kā rezervuāra iezis.
Urbjot aptuveni 1000 metru dziļumā, sagaidāms aptuveni 40 grādu pēc Celsija siltais ūdens, kas paver ilgtspējīga siltuma avota izredzes. Ziemeļreinas-Vestfālenes ģeoloģiskais dienests jau plāno otro pētniecisko urbumu Ķelnē, ko plānots sākt 2025. gada ceturtajā ceturksnī. Tie visi ir daļa no plašā ģeotermālās enerģijas ģenerālplāna, kura mērķis ir līdz 2028. gada beigām nodrošināt kopumā astoņas izpētes urbumus. Lielais mērķis: līdz 2020. gada siltumenerģijai līdz 2020. g. jāsedz ar ģeotermālo enerģiju.
Sīkāka informācija un plānošana
Lai radītu stabilu pamatu šiem atpūtas projektiem, NRW Ģeoloģiskais dienests no 2025. gada 19. marta turpinās visaptverošos mērījumus Krēfeldē. Urbju serdeņi tiek iegūti un ģeofiziskie mērījumi tiek veikti, izmantojot 17 metrus augstu urbšanas torni. Būs arī desmit metru augstas trokšņu barjeras, lai aizsargātu apkārtni darbu laikā. Ar minimālu zemes izmantošanu un bez riskantām pagātnes sašķelšanas metodēm ir lielas iespējas veselīgi izmantot ģeotermālo enerģiju NRW. NRW ĢD skaidro, ka šie pasākumi ne tikai apkopo datus par dziļūdens pieejamību, bet arī stiprina atbalstu vietējiem projektiem.
Ģeotermālās enerģijas nākotne Ziemeļreinā-Vestfālenē izskatās daudzsološa. Ar labu roku un nepieciešamo apņemšanos reģions drīz varētu kļūt par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas pionieri.