Jirgens Bekers: Mūzika kā Lennepas sociālo kustību atslēga!
Jirgens Bekers savā pasākumā “Deine Disco” 2025. gada 10. augustā Remšeidā apspriedīs mūzikas ietekmi uz sociālajām kustībām.

Jirgens Bekers: Mūzika kā Lennepas sociālo kustību atslēga!
Mūzika ir vairāk nekā tikai izklaides veids; tai ir potenciāls pārveidot sabiedrības un mobilizēt politiskās kustības. Pazīstamais kabarē mākslinieks un televīzijas vadītājs Jirgens Bekers piekrīt šim viedoklim. Diskusiju pasākumā viņš aplūkoja mūzikas lomu sociālajās un politiskajās kustībās un atzīmēja, ka daudzu kustību panākumi ir cieši saistīti ar to muzikālo pavadījumu. Bekers ir pārliecināts, ka kustība Fridays for Future cieta neveiksmi nevis vēstījuma dēļ, bet gan tāpēc, ka tai trūka pareizā skaņu celiņa. Viņš atceras ralliju Ķelnē, kurā nespēlēja neviena grupa, kas ļoti ietekmēja atmosfēru. Bekers secina, ka mūzikai un māksliniekiem ir izšķiroša nozīme emociju mobilizēšanā un cilvēku saliedēšanā. Agrāk kļuva skaidrs, cik svarīga ir mūzika kā ideju izplatīšanas instruments. The Wissen skaidro, ka mūzikai vēsturiski ir bijusi nozīmīga loma politiskajās cīņās gan Amerikas pilsoņu tiesību kustības, gan cīņas pret aparteīdu laikā.
"Mūzika ir tas, kas mūs vieno," saka Bekers. Viņš atsaucas uz Džozefu Boisu, kurš reiz teica, ka pasauli var mainīt tikai ar mākslas palīdzību. Bekers, kurš 65 gadu vecumā kļuva pazīstams arī kā Ķelnes Stunksession līdzdibinātājs, uzsver, ka tādas dziesmas kā “Marseillaise” tiek uzskatītas ne tikai kā dziesmas, bet gan kā spēcīgi brīvības un vienotības simboli. Atmiņas par viņa pirmo koncertu ar Santanu parāda, cik radoši var būt muzikālie pārdzīvojumi. "Popadziesma iespiežas atmiņā, un tai ir pavisam cits efekts nekā politiskai runai," saka Bekers, uzsverot mūzikas unikālo spēku mobilizēt masas.
Plānotā diskotēka klostera baznīcā
Bekers plāno arī pasākumu ar nosaukumu “Deine Disco”, kurā viņš spēlēs kā diskžokejs klostera baznīcā. Pasākums paredzēts ne tikai izklaides nodrošināšanai, bet arī vietai, kur cilvēki sanāk kopā, lai dejotu un piedzīvotu kopību. Viņš ir izveidojis atskaņošanas sarakstu, kurā apkopoti dažādu žanru labākie skaņdarbi. Pats Bekers atzīst, ka viņam ir grūti izšķirties par iecienītāko žanru un apraksta, ka viņš mēdz radīt pārbagātu atmosfēru, kad uz deju grīdas jau ir daudz cilvēku.
Cik liela nozīme ir mūzikai politiskajās un sociālajās kustībās, liecina arī mūzikas lomas analīzē mūsu sabiedrībā. Pat senatnē mūzikai bija galvenā loma reliģiskajos un sociālajos rituālos. Šīs norises nozīmē, ka mūzika var ne tikai izklaidēt, bet arī izglītot un mobilizēt, kā liecina melu nozīme. Visos laikmetos mūzika vienmēr ir bijusi sociālo un politisko apstākļu atspoguļojums.
Pasaulē, kurā digitalizācija ir radījusi revolūciju mūzikas klausīšanā, paliek jautājums: kā mēs šodien izmantojam mūziku mūsu sociālajās un politiskajās cīņās? Bekers skaidri norāda, ka iespējas ir vēl plašākas nekā jebkad agrāk. Mūzika piedāvā ne tikai identitātes elementus, bet arī emocionālu atbalstu, kas ir ļoti svarīgs daudzām kustībām. Tāpēc joprojām ir cerība, ka turpmākās kustības atradīs pareizo skaņu, kas pastiprina to nozīmi un pastiprina to vēstījumus.