Pulheima brīdinājums par karstumu: kur ir mūsu pilsētas koki?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Pulheima siltuma problēma: ekstremālo temperatūru, zaļo zonu nepieciešamības un pilsētas klimata aizsardzības analīze Reinas-Erftas rajonā.

Pulheims Hitzeproblematik: Analyse der extremen Temperaturen, Notwendigkeit von Grünflächen und städtischer Klimaschutz im Rhein-Erft-Kreis.
Pulheima siltuma problēma: ekstremālo temperatūru, zaļo zonu nepieciešamības un pilsētas klimata aizsardzības analīze Reinas-Erftas rajonā.

Pulheima brīdinājums par karstumu: kur ir mūsu pilsētas koki?

Pulheimas pilsēta vasaras karstumā atrodas Ziemeļreinas-Vestfālenes karstāko pilsētu saraksta augšgalā. Tā kā temperatūra bieži ieņem trešo vietu starp pilsētām, kurās dzīvo vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, ir acīmredzama nepieciešamība pēc klimata pielāgošanās pasākumiem. Skaļi ksta.de Pulheima īpaši cieš no koku, puķu joslu un dzīvžogu trūkuma, kā rezultātā gaisa kvalitāte ir slikta un temperatūra ir augstāka par vidējo.

Vācijas Vides palīdzības (DUH) veiktā karstuma pārbaude parādīja, ka Pulheima sasniedza zemāko vērtību starp 76 pilsētām Ziemeļreinā-Vestfālenē, kas skaidri liecina par karstuma stresu. NABU Pulheimas vietējās grupas dibinātāja Kārena Šmithüsena arī apstiprināja, ka steidzami nepieciešams vairāk zaļo zonu. Sarunas laikā ar mēru Frenku Keppeleru galvenā uzmanība tika pievērsta pilsētas centra apzaļumošanai, jo īpaši ļoti noblīvētajām teritorijām. Schmithüsen ierosina pilsētā izveidot vairāk augu salu un klimata noturīgu koku.

Siltuma pārbaude un situācija Pulheimā

DUH ir identificējis vairāk nekā 12 miljonus cilvēku Vācijas pilsētās, kuri ir pakļauti ārkārtējam karstuma stresam. Jaunizveidotais “Siltuma ietekmes indekss” skaidri parāda, ka Pulheimam šādos apstākļos ir grūti. Analīze, kas balstīta, piemēram, uz Potsdamer Luftbild Umwelt Planning GmbH datiem, atklāj, ka 31 Vācijas pilsēta ir saņēmusi sarkano kartīti par lielu siltuma piesārņojumu. Pulheims varētu nopietni padomāt par savu situāciju, jo bez atbilstošiem zaļināšanas pasākumiem te nekas nemainīsies.

Taču nepieciešama ne tikai pilsētas administrācija. Mihaels Gotčika, pensionēts daiļdārznieks, intervijā kritizēja koku trūkumu un esošo zaļo zonu uzturēšanu. Vairāk nekā 100 koku daļas pilsētā šobrīd ir pilnīgi bez kokiem - problēma, kas būtu steidzami jānovērš. Lai uzlabotu pilsētas klimatu, ir arī priekšlikums atvērt Pulheimera Baha cauruļvadus.

"Mums jārīkojas tūlīt!" pieprasa Šmithüsens, kurš arī akcentē jaunatnes darbu vides aizsardzībā. Bērni un jaunieši izrāda lielu interesi par vides aizsardzības projektiem, kas ļauj cerēt uz pozitīvām pārmaiņām. Pilsēta jau sākusi popularizēt apzaļumotus jumtus un fasādes, taču atklāts paliek jautājums, kad tiks apzaļumotas arī pašvaldības ēkas.

Vīzija par pilsētu, kurā ir vērts dzīvot

Pilsētas pārvalde šobrīd izskata siltuma pārbaudes rezultātus un izstrādā koncepciju, kā pielāgoties klimata pārmaiņu sekām. Tiek izstrādāti dzesēšanas projekti, tostarp zaļo jumtu un dabisko dārzu finansēšanas programmas. Drīzumā pilsētas teritorijā tiks uzstādītas arī dzeramā ūdens strūklakas. Stādot jaunus stādus, uzsvars tiek likts uz vietai atbilstošām, klimatam noturīgām koku un krūmu sugām, lai padarītu dzīves apstākļus izturīgākus ikvienam Pulheimā.

Pieaug spiediens uz pilsētu kaut ko darīt saistībā ar temperatūras paaugstināšanos. Pielāgojumi nav tikai estētikas jautājums; tie ir ļoti svarīgi iedzīvotāju veselībai un labklājībai. Turklāt globālo klimata pārmaiņu kontekstā milzīga nozīme ir pārtapšanai par karstumizturīgu pilsētu. Lai Pulheima nepaliktu par trešo karstāko pilsētu Ziemeļreinā-Vestfālenē, cerības uz kopīgu zaļināšanas ofensīvu.