AfD grib visu gadu uz sabiedriskajām ēkām izkārt Vācijas karogu!

AfD grib visu gadu uz sabiedriskajām ēkām izkārt Vācijas karogu!

Zīgen-Vitgenšteinā AfD parlamenta grupa rajona padomē ir uzsākusi ievērojamu iniciatīvu: viņi pieprasa, lai Vācijas karogs visu gadu tiktu izkārts uz visām rajona sabiedriskajām ēkām. Šis iesniegums tiks apspriests rajona padomes sēdē piektdien, 4.jūlijā, plkst.16. Bādberleburgas kopienas centrā. Tas varētu izraisīt interesantas debates, jo īpaši ņemot vērā citu partiju reakciju, kuras var izteikt savu viedokli. AfD saskata šo iniciatīvu kā iespēju atrast “zemāko kopsaucēju”, lai stiprinātu iedzīvotāju kohēziju.

AfD parlamentārās grupas pārstāvis Kristians Zaums sacīja, ka pašreizējā sociālā situācija rada izaicinājumus daudziem pilsoņiem. Partijai valsts karoga pacelšana ir ne tikai piederības zīme, bet arī vienojošs elements krīzes apstākļos. Tas paredzēts, lai panāktu normalizāciju nacionālo simbolu apstrādē, par ko pēdējos gados ir notikušas vairākas diskusijas. Līdzīgi noteikumi jau pastāv dažos Saksijas-Anhaltes apgabalos, kur atsevišķos gadījumos līdzās Vācijas karogam tiek pacelts Eiropas karogs, piemēram, Harcas apgabalā.

Reakcijas uz karoga jautājumu

Diskusija par nacionālajiem simboliem šobrīd nav tikai Zīgenas-Vitgenšteinas jautājums. Bavārijā AfD arī plāno ierosinājumu, kas aizliegtu pie sabiedriskām ēkām pacelt varavīksnes un ES karogus. Tā vietā būtu jāatļauj tikai federālais karogs, Bavārijas valsts karogs un attiecīgās pašvaldības karogs. Šis ierosinājums jau ir saņēmis milzīgu kritiku no citām partijām un tiek uzskatīts par šķelšanos. Dorisa Raušere no SPD atzīmēja, ka ir pārsteidzoši, cik ļoti cilvēki par to var satraukties, savukārt Florians Sīkmans no Zaļās partijas šos plānus raksturoja kā mēģinājumu izraidīt dīvaino kopienu no publiskām telpām.

Tas parāda sociālo konfliktu par dažādu simbolu nozīmi un apiešanos ar tiem. Mēģinājums novilkt skaidras robežas tādā valstī kā Vācija, kurai ir gara un sarežģīta nacionālo simbolu vēsture, varētu tikt uzskatīta par problemātisku. Daudzi uzskata, ka karogu nozīme ir vēsturiski izveidojusies, un tas ir apspriests kopš Francijas revolūcijas laikiem. Nacionālo simbolu daudzveidība svārstās no augiem un dzīvniekiem līdz konkrētām ēkām vai politiskām personām.

Nacionālie simboli pārejas posmā

Un ko tas viss patiesībā nozīmē? Jēdziens “nācija” radās Francijas revolūcijas laikā, un sākotnēji tam bija negatīva konotācija – kā norobežojums no autokrātijas un feodālajām struktūrām. Mūsdienās tauta bieži tiek uzskatīta par “iedomātu kopienu”, ko nosaka simboliskas sistēmas, piemēram, karogi. Piemērs tam ir Vācijas karogs, kas ar savu melno, sarkano un zeltu daudziem ir kļuvis par nacionālās identitātes simbolu un tiek pacelts gan krīzes laikā, gan lai svinētu vienotību.

Līdz ar gaidāmo sēdi Zīgenas-Vitgenšteinas rajona padomē un aktuālajām politiskajām diskusijām par valsts simboliem ir skaidrs, ka karogu tēmai un to nozīmei joprojām ir liela nozīme. Jāskatās, kāds būs lēmums rajona padomē un kādas tālākas diskusijas tiks rosinātas vietējā un valsts politikā.

Papildinformāciju par iniciatīvām un to pamatojumu skatiet rakstos Siegen laikraksts un Vakara avīze var lasīt, savukārt pamatinformāciju par valsts simboliem var atrast tīmekļa vietnē Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra var atrast.