Francijas jaunā valdība krīzes režīmā: debates par budžetu un neuzticēšanās!

Francijas jaunā valdība krīzes režīmā: debates par budžetu un neuzticēšanās!

Francija saskaras ar politiski vētrainu nedēļu, jo premjerministra Sébastien Lecornu jaunieceltajai valdībai ir jāreaģē uz virkni izaicinājumu. Ministru kabinets tika iecelts svētdienas vakarā, un jau pašā sākumā ir jāgaida karsts temats: ir jāizstrādā ļoti parādsaistības valsts budžets. Finanšu apstākļi ir saspringti. 114 procentos Francijai ir trešā augstākā parāda koeficients ES, tieši aiz Grieķijas un Itālijas, kas situāciju nepadara vieglāku. Turklāt valdības izdevumi ir vieni no visaugstākajiem Eiropā, kas vēl jo vairāk steidzamāku ir nepieciešamība pēc pārdomātas taupības plāna, jo Antenne Unna.

Īpaši sprādzienbīstams ir neuzticības balsojuma briesmas, par kurām šonedēļ paziņoja kreisās partijas La France Insumise (LFI) un labējā spārna Rassmblement National (RN). Šī pieteikuma panākumi lielā mērā varētu būt atkarīgi no Lecornu valdības deklarācijas. Sākotnēji Lecornu pirmdien vēlējās iesniegt savu budžeta projektu Parlamentā. Tomēr tas prasa iepriekšēju kabineta sanāksmi, kas nevar notikt līdz otrdienai, pateicoties prezidenta Makrona ceļojumam uz Gazas samitu Ēģiptē. Ja valdība neizrāda ilgtspējīgu budžetu, Francija gada beigās varētu nonākt bez apstiprināta budžeta, kas vēl vairāk satricinātu politisko ainavu.

Augsta spriedze Nacionālajā asamblejā

Politiskā situācija Nacionālajā asamblejā ir saspringta. Lecornu ir paziņojusi par pārejas valdību, lai varētu iesniegt budžetu pirms gada beigām, taču tā joprojām ir patiesa centra labējā profilā. Lai arī konservatīvie ir nolēmuši vairs nepiedalīties valdībā, viņi ir gatavi atbalstīt likumdošanas priekšlikumus. Tomēr tas notiek ar opozīcijas spiedienu, kas vēl vairāk uzsilda prezidenta Makrona kritiku un plānotos 43,8 miljardu eiro ietaupījumus gaidāmajā budžetā. Šie ietaupījumi ir arī iemesls, kāpēc bijušais premjerministrs Fransuā Bayrou 8. septembrī vēlējās lūgt uzticības balsojumu parlamentam, kas parāda, cik nestabila ir valdības nostāja, piemēram, tagesschau.

Lecornu ticamība lielā mērā ir atkarīga no viņa spējas pārvaldīt šo politiski un ekonomiski jutīgo situāciju. Vairākas partijas, ieskaitot RN, LFI, Zaļie un komunisti, jau ir paziņojuši, ka viņi balsos pret valdību. Bayrou jau varēja atkārtot sava priekšgājēja Mišela Barnjē pieredzi, kuru 2024. gada beigās atbrīvoja neuzticības balsojums pēc tam, kad valdībai nebija sava vairākuma parlamentā.

Finansiālie apstākļi un no tā izrietošie izaicinājumi

Finanšu situācija Francijā joprojām ir galvenā problēma. 2024. gadā valsts parāds bija aptuveni 3,3 triljoni eiro, un budžeta deficīts ir satraucošs 5,8 procenti no IKP. Kamēr Vācijai klājas daudz labāk ar parāda koeficientu vairāk nekā 62 procenti, ekonomisti brīdina, ka nākotnē varētu pieaugt arī Vācijas valsts parāds. [Deutschlandfunk] (https://www.deutschlandfunk.de/frankreich- parādu krīze-staatsfinanzen-eurozone-finanzunternehmen-100.html) uzsver, ka sarežģītā politiskā ainava ir sarežģīta.

Pats Makrons ne tikai saskaras ar kritiku budžeta situācijas dēļ, bet jo īpaši pretrunīgi vērtētās pensiju reformas dēļ, kas paredz, ka pensijas vecums ir no 62 līdz 64 gadiem. Šis pasākums bija paredzēts, lai palīdzētu novērst deficītu, bet tas ir izraisījis neapmierinātību starp daudziem. Opozīcija jau ir nosūtījusi skaidrus signālus, ka arī šeit ir nepieciešami uzlabojumi. Atliek redzēt, vai Lecornu un viņa kabinets var panākt, lai neskaidrības tiktu izplatītas, vai arī nenovēršama jauna politiskā turbulence.