Francijas jaunā valdība krīzes režīmā: budžeta debates un neuzticēšanās!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Francijas jauno valdību premjerministra Lekornu vadībā gaida kritiska nedēļa ar draudošu uzticības balsojumu un budžeta krīzi.

Frankreichs neue Regierung unter Premierminister Lecornu steht vor einer kritischen Woche mit einer drohenden Vertrauensabstimmung und Haushaltskrise.
Francijas jauno valdību premjerministra Lekornu vadībā gaida kritiska nedēļa ar draudošu uzticības balsojumu un budžeta krīzi.

Francijas jaunā valdība krīzes režīmā: budžeta debates un neuzticēšanās!

Franciju sagaida politiski nemierīga nedēļa, jo premjerministra Sebastjena Lekornu jaunieceltajai valdībai ir jāreaģē uz virkni izaicinājumu. Ministru kabinets tika iecelts svētdienas vakarā, un jau no paša sākuma gaida aktuāls temats: jāsastāda lielos parādos uzkrājušās valsts budžets. Finansiālie apstākļi ir saspringti. Francijai ir trešā augstākā parāda attiecība ES — 114%, tūlīt aiz Grieķijas un Itālijas, kas situāciju nemazina. Turklāt valdības izdevumi ir vieni no lielākajiem Eiropā, kas padara nepieciešamību pēc labi pārdomāta taupības plāna vēl jo vairāk, kā ziņo Antenne Unna.

Īpaši sprādzienbīstami ir neuzticības balsojuma draudi, ko šonedēļ paziņoja kreisā spārna partija La France Insoumise (LFI) un labējā spārna Rassemblement National (RN). Šī pieteikuma panākumi lielā mērā varētu būt atkarīgi no Lekornu valdības deklarācijas. Sākotnēji Lekornu savu budžeta projektu parlamentā vēlējās iesniegt pirmdien. Tomēr tam nepieciešama iepriekšēja Ministru kabineta sēde, kas nevar notikt ātrāk par otrdienu prezidenta Makrona brauciena dēļ uz Gazas samitu Ēģiptē. Ja valdība nespēs iesniegt ilgtspējīgu budžetu, Francija gada beigās varētu palikt bez apstiprināta budžeta, kas vēl vairāk satricinātu politisko ainavu.

Augsta spriedze Nacionālajā asamblejā

Politiskā situācija Nacionālajā asamblejā ir saspringta. Lekornu ir paziņojis par pārejas perioda valdību, lai tā varētu iesniegt budžetu līdz gada beigām, taču joprojām ir uzticīga centriski labējam profilam. Lai gan konservatīvie nolēmuši vairs nepiedalīties valdībā, viņi ir gatavi atbalstīt likumdošanas priekšlikumus. Taču tas notiek zem opozīcijas spiediena, kas vēl vairāk uzkarst ar prezidenta Makrona kritiku un plānoto 43,8 miljardu eiro ietaupījumu gaidāmajā budžetā. Šie ietaupījumi ir arī iemesls, kāpēc bijušais premjerministrs Fransuā Bairū vēlējās 8. septembrī lūgt parlamentam uzticības balsojumu, kas parāda, cik nestabila ir valdības pozīcija, kā uzsver Tagesschau.

Lekornu uzticamība lielā mērā ir atkarīga no viņa spējas pārvaldīt šo politiski un ekonomiski jutīgo situāciju. Vairākas partijas, tostarp RN, LFI, zaļie un komunisti, jau paziņojušas, ka balsos pret valdību. Bairū jau varētu atkārtot sava priekšgājēja Mišela Barnjē pieredzi, kurš tika gāzts ar neuzticības izteikšanu 2024. gada beigās pēc tam, kad valdībai nebija sava vairākuma parlamentā.

Finanšu apstākļi un no tiem izrietošie izaicinājumi

Finanšu situācija Francijā joprojām ir galvenā problēma. 2024. gadā valsts parāds bija aptuveni 3,3 triljoni eiro, un budžeta deficīts ir satraucoši 5,8 procenti no IKP. Kamēr Vācijai klājas daudz labāk ar parāda attiecību virs 62 procentiem, ekonomisti brīdina, ka nākotnē varētu pieaugt arī Vācijas valsts parāds. [Deutschlandfunk](https://www.deutschlandfunk.de/frankreich- Debt Crisis-staatsfinanzen-eurozone-finanzunternehmen-100.html) uzsver, ka Francijas sarežģītā politiskā ainava, ko raksturo trīs vienādi bloki Nacionālajā asamblejā, apgrūtina risinājumu meklēšanu aktuālajai parādu problēmai.

Pats Makrons tiek kritizēts ne tikai budžeta situācijas, bet jo īpaši pretrunīgi vērtētās pensiju reformas dēļ, kas paredz pensionēšanās vecumu palielināt no 62 uz 64 gadiem. Šis pasākums bija paredzēts, lai palīdzētu novērst deficītu, taču tas ir izraisījis daudzu neapmierinātību. Opozīcija jau ir raidījusi skaidrus signālus, ka arī šeit nepieciešami uzlabojumi. Atliek noskaidrot, vai Lekornu un viņa kabinets var izraisīt neskaidrības, vai arī ir nenovēršami jauni politiski satricinājumi.