Spahn zaudē uzticību: SPD pieprasa skaidrojumus pēc tiesnešu vēlēšanu katastrofas!
Bärbel Bas pauž bažas pēc neveiksmīgās tiesnešu ievēlēšanas; SPD līderis saskata nepieciešamību pēc sarunām ar Savienību. Uzticēšanās Spahnam ir trausla.

Spahn zaudē uzticību: SPD pieprasa skaidrojumus pēc tiesnešu vēlēšanu katastrofas!
Laikā, kad politiskās sarunas bieži raksturo spriedze, SPD līderis Bērbels Bass nesen uzsvēris sarunu ar Savienību steidzamību. Pēc konstitucionālās tiesneša kandidātes Frauke Brosius-Gersdorf negaidītās atkāpšanās Bass uzskata, ka viņa pienākums ir nodrošināt skaidrību. Neveiksmīgās vēlēšanas un koalīcijas partneru reakcija tiek apspriesta, jo Basam ir radies iespaids, ka uzticība Savienības parlamenta frakcijas vadītājam Jensam Spānam ir “sabojāta”. Šī situācija rada stresu ne tikai viņu grupai, bet arī visai partijai, kā ziņo [Radiowuppertal].
Satricinājuma iemesls ir sarežģīts: Spahn nespēja dot solījumu, ka CDU un CSU atbalstīs Brosius-Gersdorf, kas galu galā noveda pie viņu izstāšanās. Arodbiedrības deputāti jo īpaši noraidīja kandidāti viņas nostājas pret abortiem dēļ. Uzticība procesiem vēl vairāk tiek grauta, jo arī VPD pauž aizdomas, ka aiz šī noraidījuma ir dezinformācijas kampaņa sociālajos tīklos.
Reformas un SPD nākotne
No otras puses, Bērbela Basa tagad atrodas izšķirošā fāzē: viņa ir nolēmusi darboties kā jaunā SPD vadītāja un veidos dubultvadību ar Larsu Klingbeilu, kurš arī vēlas uzsākt jaunu partijas nodaļu. Pārejot no Bundestāga prezidentūras uz Darba un sociālo lietu ministriju, Basa vēlas ienest partijā svaiga gaisa elpu, ko viņa ir pārliecināta, ka spēj. Viņu kandidatūras iemesls bija ne tikai tāpēc, lai atbrīvotu vietu atjaunošanai pēc tam, kad Saskija Eskena paziņoja, ka vairs nekandidēs. Bas jau ceļ galdā pirmās reformu idejas, piemēram, ierēdņu un pašnodarbināto iekļaušanu pensiju apdrošināšanā, kā ziņo [fr.de].
Šīs diskusijas ir daļa no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem pašlaik saskaras VPD. Ņemot vērā politiskos satricinājumus, nevajadzētu par zemu novērtēt politiskās uzticības lomu. Vēsturiskās aptaujas liecina, ka Austrumvācijā nereti ir mazāka uzticēšanās jaunajām institūcijām, kas arī ietekmē iedzīvotāju mentalitāti un vēlmi piedalīties politikā. Tendence, ka uzticēšanās var atšķirties, skaidri norāda uz to, ka politiskajiem dalībniekiem šādi jautājumi ir jārisina ļoti jutīgi, kā atzīmē [bpb].
Uzticība starp paaudzēm
Pēdējās desmitgadēs Vācijā ir mainījusies uzticēšanās valsts institūcijām, un liela loma ir iekšējās un ārējās ietekmes ceļam. Austrumeiropas un Rietumeiropas atšķirības jo īpaši liecina, ka pagātnes pieredze veido uzticību. Austrumvācijas pilsoņiem bieži ir skeptiskākas attiecības ar institūcijām nekā Rietumos, kas uzsver nepieciešamību atgūt uzticību caur caurspīdīgu un atbildīgu politiku.
Nākamais periods būs izšķirošs, lai noskaidrotu, vai SPD Bas un Klingbeil vadībā spēs noteikt pozitīvu pavērsienu. Sarunas ar Savienību prasa taktiku, un tās nevajadzētu uztvert vieglprātīgi – šeit ir daudz ko iegūt vai zaudēt.