Federālās zemes plāno parādu ofensīvu: vairāk nekā 3 miljardus gadā!

Federālās zemes plāno parādu ofensīvu: vairāk nekā 3 miljardus gadā!

Vācijā kopš pēdējām izmaiņām Pamatlikumā, kas stājās spēkā maijā, federālo zemju vidū ir izcēlies neprāts par finansēšanu. Sešas federālās zemes ir nolēmušas uzņemties jaunus parādus, kā rezultātā ik gadu tiks aizņemti jauni aizņēmumi vairāk nekā 3 miljardu eiro apmērā. Šo attīstību nevar nepamanīt, jo federālā valdība no 2026. gada plāno ikgadējos aizdevumus vairāk nekā 176 miljardu eiro apmērā. Attēls ziņo, ka Lejassaksija vēlas pilnībā izmantot savu maksimālo atļauto jauno parādu 1,4 miljardu eiro apmērā gan šogad, gan nākamgad. Premjerministrs Olafs Lies šim lēmumam deva zaļo gaismu.

Taču Lejassaksija nav viena. Arī Hamburgā SPD, CDU un Zaļās partijas ir izstrādājušas jaunus noteikumus, kas ļauj uzņemties jaunus parādus līdz 409 miljonu eiro apmērā gadā. Savukārt Šlēsviga-Holšteina plāno otro papildbudžetu, lai, tiklīdz tiks izpildītas likumā noteiktās prasības, ik gadu ņemtu papildu aizdevumus 519 miljonu eiro apmērā. Reinzemē-Pfalcas federālajā zemē tiek izsludināts papildu budžets ar jauniem parādiem "investīciju ofensīvai", savukārt Berlīnei nav stingru skaitļu par šo gadu, bet tiek prognozēts, ka nākamgad tiks izvirzīts jauns parāds 780 miljonu eiro apmērā. Un Tīringenei ir arī ambiciozi plāni 2026. un 2027. gadā ņemt kredītus 277 miljonu eiro apmērā gadā. Attēls atzīmē, ka arī citas federālās zemes runā par jauniem parādiem.

Finansiālā atbildība vai parādu pārņemšana?

“Parādu ofensīvas” kritika kļūst arvien skaļāka. Nodokļu maksātāju asociācijas prezidents Reiners Holcnāgels aicina pārdomāt: "Mums nevajadzētu ņemt jaunus kredītus, bet gan samazināt vecos parādus." Tas rada jautājumu, vai valstis patiešām spēj tikt galā ar šo papildu parādu, neapgrūtinot nākamās paaudzes.

Šo debašu ietvaros intensīvi tiek apspriesta arī parādu bremžu reforma. The Vācijas Bundesbanka jau ir izvirzījusi priekšlikumus, kuru mērķis ir saglabāt valsts finanšu stabilitāti, no vienas puses, un veicināt investīcijas infrastruktūrā un aizsardzībā, no otras puses. Uz stabilitāti orientēts ceļš uz palielinātām valsts investīcijām līdz 2030. gadam varētu nodrošināt līdz 220 miljardiem eiro, norāda banka.

Valsts finanšu nākotne

Jo īpaši galvenā nozīme ir ES līgumos noteiktajai parāda attiecības atsauces vērtībai 60 % apmērā. Bundesbanka ir noteikusi, ka kreditēšanas elastības palielināšana no 0,35 procentiem līdz 1,4 procentiem no IKP, ja parāda attiecība paliek zem 60 procentiem, varētu būt izšķiroša. Tas ir daļa no apsvērumiem, kas izklāstīti arī šonedēļ publicētajā ikmēneša ziņojumā. Bundesbank šeit saskata skaidru virzienu, kura mērķis ir veicināt atbildīgu parādu, neapdraudot nākotnes ekonomiku. Atliek vien redzēt, kā atsevišķas federālās zemes un federālā valdība risinās šo jautājumu praksē.