Diplomātiskā cerība? Wadephul tiekas ar Irānas ministru Ženēvā!

Diplomātiskā cerība? Wadephul tiekas ar Irānas ministru Ženēvā!

Teheran, Iran - Pašreizējās spriedzes vidū Tuvajos Austrumos parādās jauna nodaļa konfliktā starp Izraēlu un Irānu. Ārlietu ministrs Johans Vadepuls piektdien Ženēvā tiksies ar Irānas ārlietu ministru Abbas Araghtschi. Par to paziņoja Süddeutsche Zeitung, un tā pārstāv E3 valstis (Vācija, Francija, Lielbritānija) un arābu kaimiņvalstu arābu kaimiņvalstis Irānā. Ņemot vērā saspringto situāciju, Wadephul ir atklājis savu sākotnējo ceļojumu caur Libānu, Sīriju un Izraēlu un tā vietā Saūda Arābiju, Kataru un Omānu.

Šo norises laikā, ko izraisīja Izraēlas uzbrukums vairākiem Irānas mērķiem, ieskaitot Natanas kodolospēli, konflikts Tuvajos Austrumos joprojām ir saspringts. Ceturtdien Izraēla nakts laikā veica uzbrukumu, kuru attaisnoja apsūdzība, ka Irāna gatavojas pabeigt kodolieroču iespējamo infrastruktūru. Slepenā dienesta informācija norāda, ka Teherāna slepeni strādā pie atombumbas ražošanas. Jans Busse no Minhenes Bundeswehr universitātes skaidri norāda, ka Irāna tehniski spēj nodrošināt pietiekami daudz augsti bagātinātu urānu līdz desmit atombumbām, bet tam joprojām nav noderīga ieroča.

Diplomātiskie centieni un militārā eskalācija

Centieni veikt diplomātisko risinājumu šķiet gandrīz bezcerīgi, ņemot vērā attīstību attiecībā uz militāro konfliktu un par kodolpolitisko spriedzi. Irāna reaģēja uz Izraēlas uzbrukumu ar intensīvu raķešu uguni un paziņoja, ka tā turpināsies kodolprogrammas apgabalā. Wadephul uzsvēra, ka Teherānai bija jāveic uzticības veidošana un pārbaudāmi pasākumi, lai varētu vienoties par risinājumu. Runājot par šo fonu, tika atceltas plānotās diskusijas Omānā, kuras tika sagatavotas gandrīz divu mēnešu sarunās starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Irānu, jo sarunas par urāna bagātināšanu ir stagnējošas.

Gandrīz divus gadus pēc Amerikas Savienoto Valstu vienpusējās aiziešanas no 2015. gada Vīnes kodolieroču, pašreizējie notikumi parāda drošības situācijas trauslumu reģionā. Prezidents Donalds Trumps tajā laikā bija lūdzis "beznosacījumu nodošanu", bet turpināja apsvērt sarunas. Šo nenoteikto sarunu ainu aizēno ģeopolitiskā realitāte, kurā Izraēla un Irāna rīkojas pastāvīgā gaisa triecienu un militāro draudu ciklā.

KODOLA JAUTĀJUMS paliek centralizēti

Eskalācija ap Irānas kodolprogrammu ir saknes līdz 1960. gadiem. Tajā laikā Irāna sāka ar savu kodolprogrammu, kuru atbalstīja Amerikas Savienotās Valstis, kas vēlāk noveda pie arvien sarežģītākas ģeopolitiskās drošības situācijas. ZDF ziņojumi pierāda, ka Irāna tagad izmanto ievērojamu ļoti bagātināta urāna inventāru, un tiek baidīts, ka militārie uzbrukumi var aizkavēt Irānas kodolprogrammu tikai īsā laikā.

Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) 2023. gada maijā atklāja, ka Irāna gada pirmajos trīs mēnešos palielināja 60 procentus bagātinātu urānu. Tajā pašā laikā paliek jautājums, kā Vašingtona un Teherāna pēc šiem jaunajiem uzbrukumiem vērsīsies pie militāriem un diplomātiskiem risinājumiem. Novērotāji ir vienisprātis, ka lielāka militārā eskalācijas briesmas Tuvajos Austrumos nevajadzētu novērtēt par zemu, savukārt proiran kaujinieki reģionā līdz šim ir izturējušies piesardzīgi.

Prasībām un bailēm, kas saistītas ar Irānas kodolprogrammu, tuvāko dienu laikā vajadzētu palikt dominējošām, it īpaši ar gaidāmo Ženēvas ārējo ministru tikšanos. Atliek redzēt, vai diplomātijai ir iespēja atrast risinājumu kara ēnā, vai arī mums ir jāturpina novērot vardarbības spirāli.