Diplomātiskā cerība? Wadephul Ženēvā tiekas ar Irānas ministru!

Diplomātiskā cerība? Wadephul Ženēvā tiekas ar Irānas ministru!

Pašreizējās spriedzes apstākļos Tuvajos Austrumos Izraēlas un Irānas konfliktā iezīmējas jauna nodaļa. Ārlietu ministrs Johans Veidefuls piektdien Ženēvā tiksies ar Irānas ārlietu ministru Abasu Aragči. Par to paziņoja Süddeutsche Zeitung, un tas atspoguļo E3 valstu (Vācijas, Francijas, Lielbritānijas) un Irānas arābu kaimiņvalstu saskaņotu rīcību. Ņemot vērā saspringto situāciju, Wadephul ir pārcēlis savu sākotnējo ceļojumu caur Libānu, Sīriju un Izraēlu un tā vietā apmeklējis Saūda Arābiju, Kataru un Omānu, lai meklētu diplomātiskus risinājumus.

Šo notikumu laikā, ko izraisīja Izraēlas uzbrukums vairākiem Irānas mērķiem, tostarp Neitanas kodolobjektam, konflikts Tuvajos Austrumos joprojām ir saspringts. Ceturtdien Izraēla naktī veica uzbrukumu, pamatojoties uz apgalvojumiem, ka Irāna ir tuvu tam, lai pabeigtu kodolieročus spējīgas infrastruktūras izveidi. Izlūkošanas dati liecina, ka Teherāna slepeni strādā, lai ražotu kodolbumbu. Jans Buse no Minhenes Bundesvēra universitātes skaidri norāda, ka, lai gan Irāna tehniski spēj nodrošināt pietiekami daudz augsti bagātināta urāna līdz pat desmit kodolbumbām, tai vēl nav operatīva ieroča.

Diplomātiskie centieni un militārā eskalācija

Centieni rast diplomātisku risinājumu šķiet gandrīz bezcerīgi, ņemot vērā gan militārā konflikta, gan kodolspriedzes attīstību. Irāna uz Izraēlas uzbrukumu atbildēja ar intensīvu raķešu apšaudi un paziņoja, ka turpinās savu kodolprogrammu. Veidefuls uzsvēra, ka Teherānai ir jāveic uzticības veidošanas un pārbaudāmi pasākumi, lai jēgpilni risinātu sarunas. Uz šī fona tika atceltas Omānā plānotās sarunas, kas ar Omānas starpniecību tika gatavotas gandrīz divus mēnešus ilgo ASV un Irānas sarunu laikā, sarunām par urāna bagātināšanu stagnējot.

Gandrīz divus gadus pēc ASV vienpusējās izstāšanās no 2015. gada Vīnes kodolvienošanās pašreizējās norises liecina par drošības situācijas trauslumu reģionā. Toreiz prezidents Donalds Tramps aicināja uz "beznosacījumu padošanos", taču sacīja, ka ir iespējamas turpmākas sarunas. Šo neskaidro sarunu uzstādījumu aizēno ģeopolitiskā realitāte, kurā Izraēla un Irāna darbojas nepārtrauktā gaisa triecienu un militāro draudu ciklā.

Kodoljautājums joprojām ir centrālais jautājums

Eskalācija ap Irānas kodolprogrammu sakņojas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Toreiz Irāna sāka savu kodolprogrammu, ko atbalstīja ASV, taču tas vēlāk noveda pie arvien sarežģītākas ģeopolitiskās drošības situācijas. ZDF ziņojumi liecina, ka Irānai tagad ir pieejams ievērojams augsti bagātināta urāna krājums, un pastāv bažas, ka militārie uzbrukumi var tikai aizkavēt Irānas kodolprogrammu īstermiņā.

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) 2023.gada maijā konstatēja, ka Irāna gada pirmajos trīs mēnešos strauji palielinājusi savus par 60% bagātinātā urāna krājumus. Tajā pašā laikā paliek jautājums, kā Vašingtona un Teherāna pēc šiem jaunajiem uzbrukumiem vērsīsies pie militāriem un diplomātiskiem risinājumiem. Novērotāji ir vienisprātis, ka nevajadzētu par zemu novērtēt lielas militārās eskalācijas briesmas Tuvajos Austrumos, savukārt proirānas kaujinieki reģionā līdz šim ir bijuši piesardzīgi.

Apgalvojumi un bažas saistībā ar Irānas kodolprogrammu, visticamāk, turpmākajās dienās joprojām dominēs, īpaši saistībā ar gaidāmo ārlietu ministru tikšanos Ženēvā. Atliek noskaidrot, vai diplomātijai ir iespēja rast risinājumu kara ēnā, vai arī mums būs jāturpina vērot vardarbības spirāli.