Masveida protesti ASV: No King - No Trampa!

Masveida protesti ASV: No King - No Trampa!

Sestdien, 2025. gada 18. oktobrī, ASV būs ačgārni. Viens no lielākajiem protestiem pēdējo desmitgažu laikā ir paredzēts pret prezidentu Donaldu Trampu. Visos 50 štatos ir izsludināti vairāk nekā 2600 notikumi. Ar devīzi “No Kings” – kustība “Nedalāmā” pauž noraidīšanu pret Trampa autoritāro valdības stilu. Dibinātāja Lea Grīnberga uzsver, ka sacelšanās pret pašpasludinātu karali ir tipiska amerikāņu rīcība, kā tas ir bijis pagātnē.

Protesti notiek tādās lielākajās pilsētās kā Ņujorka, Čikāga, Atlanta un Sanfrancisko, un tur pat tiek slēgtas ielas. Dalībnieki tiek aicināti valkāt dzeltenu apģērbu, lai parādītu savu vienotību. Līdzīgas akcijas gaidāmas arī Eiropā, tostarp Berlīnē pie ASV vēstniecības. Protestu kustību atbalsta tādi prominenti demokrāti kā Bernijs Sanderss, Aleksandrija Okasio-Kortesa un Hilarija Klintone, kuri visi norāda uz demonstrāciju steidzamību un iemeslu.

Demonstrāciju priekšvēsture un mērķi

Protestētāji ir vīlušies par Trampa ietekmi uz Amerikas politiku. Šoreiz uzmanības centrā ir galvenie jautājumi, piemēram, pieaugošie reidi pret imigrantiem un Zemessardzes izvietošana pilsētās, kurās valda opozīcija. Kristija Kinnija, līdzorganizatore no Čārlstonas, Dienvidkarolīnā, uzsver cīņu par demokrātiju un pauž sašutumu par to, ko daudzi uzskata par Trampa administrācijas karalisko despotismu.

Protesti neiztiek bez pretestības. Republikāņu balsis, tāpat kā Pārstāvju palātas spīkera Maika Džonsona balsis, demonstrācijas negatīvi ietekmēja. Viņš to raksturo kā "naida parādi pret Ameriku" un saista to ar tādām ekstrēmistu grupām kā Hamas un Antifa. Pēc kustības No Kings vadītāja Ezra Levina teiktā, tā ir izaicinoša republikāņu reakcija uz viņu bailēm zaudēt varu.

Trampa kritika un autoritārisma debates

Pats Tramps noraida terminu "karalis" savai valdībai un skaidri norāda, ka viņš nav monarhs. Taču bažas rada pagājušā vēlēšanu perioda ēnas, kurās viņš pievērsa sev uzmanību caur Kapitolija vētru un ar to saistīto demokrātijas eroziju. Sociālie un politiskie satricinājumi ASV tiek salīdzināti ar līdzīgām norisēm autoritārajos štatos. Ziņojumi liecina, ka Tramps plāno turpināt politizēt valsts iekārtu un tādējādi graut demokrātiju, izmantojot “konkurētspējīgu autoritārismu”.

Kritiķi brīdina par pakāpenisku demokrātisko vērtību eroziju un iespējamo Īlona Maska ietekmi, kurš piešķīris Trampam īpašas pilnvaras. Tas nav tikai protests pret personu, bet arī pret nenoteiktību, kas saistīta ar pašas Amerikas demokrātijas turpmāko statusu.

Šo protestu steidzamība izriet ne tikai no pašreizējā politiskā klimata, bet arī no tā, ka lielas pagātnes protestu kustības bieži piedāvāja sākumpunktus sociālajām pārmaiņām. Šodien varētu būt sākums ievērojamām pārmaiņām Amerikas politikā.