Patvēruma skandāls Reinzemē-Pfalcā: pēkšņi pazuda 923 bēgļi!

Patvēruma skandāls Reinzemē-Pfalcā: pēkšņi pazuda 923 bēgļi!

Reinzeme-Pfalca sastopas ar satraucošu situāciju: gandrīz 10% patvēruma meklētāju ir pazuduši štata patvēruma meklētāju vidū. Attēls ziņo, ka 923 cilvēki no uzņemšanas centriem pēdējo 1,5 gadu laikā nav atdzimuši. Pavisam šajā laikā Reinzemē-Pfalcā tika uzņemti 10 120 cilvēki, kas atbilst satraucošam pazušanas rādītājam 9,1%.

Precīzi patvēruma meklētāju pazušanas iemesli nav skaidri. Daži, iespējams, ir devušies uz Lielbritāniju nelegāli, bet citi slēpjas lielākās pilsētās, piemēram, Frankfurtē vai Hamburgā. Tikai daži nolemj slepus atgriezties savās izcelsmes valstīs.

Kontroles pasākumi un valdības reakcijas

Reinzemes-Pfalcas integrācijas ministre Katharina Binz ir paziņojusi, ka uzņemšanas centros katru dienu tiek pārbaudīti to iedzīvotāji. Iedzīvotāji, kuri nav atrodami pēc trīs dienu prombūtnes, tiek uzskatīti par pazudušiem. Šādos gadījumos pēc nedēļas policijai tiek nosūtīts “brīdinājums, lai noskaidrotu atrašanās vietu”, lai pēc iespējas ātrāk atrastu cietušos.

Īpaši sarežģīta situācija ir sākotnējās uzņemšanas centrā Kuselē, kur 150 cilvēku atrašanās vieta nav zināma. Reinas Pfalca ir arī ziņojusi, ka katru dienu notiek pārbaudes, lai pārliecinātos, ka visi patvēruma meklētāji ir klāt. Šī rīcība liecina par varas iestāžu centieniem kontrolēt situāciju, taču bezvēsts pazudušo cilvēku skaits joprojām ir satraucošs.

Politiskās reakcijas un perspektīvas

CDU opozīcijas līderis Gordons Šnīders šajā kontekstā pauž bažas un aicina vispusīgi skaidrot notikumus. Skandālu ap pazudušajiem bēgļiem atklāja arī kāda Bitburgas uzņemšanas centra apsardzes darbinieka nelikumīgā numuru nodošana. Tas ir ne tikai saasinājis pašreizējo situāciju, bet arī ietekmējis uzticību patvēruma procesu uzraudzībai.

Lai palielinātu izpratni par sarežģīto bēgļu migrācijas jautājumu, ir svarīgi atzīmēt, ka procedūras, lai pieņemtu lēmumu par aizsardzības statusu Vācijā, ir sarežģītas. Skaļi Statistika Tiesības uz patvērumu ir pakļautas dažādiem tiesiskā regulējuma nosacījumiem. Jēdziens “aizsardzības meklētāji” ietver arī personas, kuru patvēruma pieteikums vēl nav izlemts vai ir noraidīts. 2024. gada beigās Vācijā dzīvoja aptuveni 3,3 miljoni cilvēku, kas meklēja aizsardzību, lai gan tikai neliels skaits faktiski saņēma atzītu aizsardzības statusu.

Integrācijas politikai ir izšķiroša nozīme ne tikai, lai sniegtu juridisku atbalstu jaunpienācējiem, bet arī lai viņus integrētu sabiedrībā un darba tirgū. Šie izaicinājumi apvienojumā ar bēgļu skaita pieaugumu skaidri parāda, ka politiskā līmenī un sociālajā diskursā vēl ir daudz darāmā.