Skolu krīze Reinzemē-Pfalcā: ceturtā daļa palikusi pirmajā klasē!

Skolu krīze Reinzemē-Pfalcā: ceturtā daļa palikusi pirmajā klasē!

Grēfenavas pamatskolā Reinzemē-Pfalcā bažas par skolēnu izglītības situāciju ir lielākas nekā jebkad agrāk. Pašreizējie ziņojumi liecina, ka aptuveni ceturtdaļai bērnu ir jāatkārto pirmā klase. Direktore ir nobažījusies un aicina steidzami vairāk atbalstīt, proti, divus skolotājus vācu valodas un matemātikas pamatpriekšmetos. Šī situācija atspoguļo lielāku problēmu, kas ietekmē Reinzemes-Pfalcas izglītības sistēmu.

Pēc INSM Education Monitor 2025 Reinzeme-Pfalca ieņem neveiksmīgu 12. vietu no 16 federālajām zemēm – tā ir piektā sliktākā vieta. Izglītības pētījumi liecina, ka bērni šajā štatā ir atpalikuši salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, Saksiju, Bavāriju un Hamburgu. Galvenie iemesli tam ir migrantu izcelsmes bērnu integrācijas trūkums un nepietiekams valodas atbalsts. Šīs problēmas jau rodas agrīnās bērnības izglītībā, kas rada bažas.

Esošās stiprās un vājās puses

Viena no spilgtām vietām ir izglītības piedāvājuma internacionalizācija: Reinzeme-Pfalca ieņem vadošo vietu svešvalodu mācībās pamatskolās, kas liecina par pozitīvu pavērsienu izglītības vidē. Valstī ir arī augstākais sekmju rādītājs pilna laika profesionālajās skolās (95,3%).

Bet, neskatoties uz šīm stiprajām pusēm, ir daudz iespēju uzlabot. Analīzes liecina, ka Reinzemes-Pfalcas štata rezultāti ir zem vidējā līmeņa attiecībā uz pētniecību. Trešo pušu finansējums uz vienu profesoru 138 800 eiro ir otrs augstākais valstu salīdzinājumā. Arī tēriņi digitalizācijai ir zemi – tikai 38,8 jauni IT apmācību līgumi uz 100 000 darbinieku. Šeit mēs varam sākt ilgtspējīgi uzlabot skolu konkurētspēju.

Sabiedriskā doma un reformu nepieciešamība

Vajadzība pēc tālejošām reformām ir sasniegusi arī iedzīvotājus. Daudzi iedzīvotāji atbalsta tādus pasākumus kā obligātās valodas pārbaudes no 4 gadu vecuma (71,1 %) vai ar datiem pamatotu karjeras atbalstu (67,6 %). Pastāv plaša vienprātība par prasību pēc lielākas autonomijas skolām (67,0 %) un regulāriem standartizētiem sasniegumu pārbaudēm (65,6 %). Šie notikumi ir nepārprotams aicinājums atbildīgajiem Maincas Izglītības ministrijā.

Ministrijas “augstprātīgā” pieeja vairākkārt tiek kritizēta ziņo Reinas Pfalca. Trūkst ne tikai efektīvas koncepcijas skolu uzlabošanai problēmzonās, bet arī steidzami vajadzīgās pārdomas par mūsu pašu neveiksmēm. Lai gan citas federālās zemes sasniedz labākus rezultātus, izmantojot stingrākas prasības vai visaptverošu datu analīzi, Reinzeme-Pfalca, šķiet, atpaliek skolu politikā.

The Education Monitor vērtējumi, kas publicēti 2025. gada 11. septembris pasvītro steidzamību. Reinzemei-Pfalcai ir vajadzīga laba roka, lai pārvarētu izglītības grūtības un risinātu problēmas, kas sākas dienas aprūpes vecumā, izmantojot jaunu pieeju.