Nīderbībers sēro par veterāna Gintera Meja zaudēšanu – atmiņu pilnu dzīvi

Nīderbībers sēro par veterāna Gintera Meja zaudēšanu – atmiņu pilnu dzīvi

Nīderbīberā ir sēras par pazīstamu seju: 81 gada vecumā pēc ilgstošas, smagas slimības miris ciema veterāns un bijušais leģendārā kroga “Zur Wied” saimnieks Ginters Mejs. Kā Reinas laikraksts ziņo, viņš ne tikai atstāj aiz sevis tukšu restorānu, bet arī daudzus cilvēkus, kuri viņu novērtēja un kuriem pietrūks viņa sirsnīgās manieres.

Ginters Mejs bija kas vairāk nekā tikai bāra īpašnieks – viņš dzīvoja viesmīlības labad un bija aktīvs vietējās dzīves dalībnieks. Gan sportā, gan politikā, gan mūzikas aprindās viņa apņēmība bija visuresoša. Viņa kroga slēgšana pērn, ko raksturoja daudzas kaislīgas sarunas un omulīgas stundas, viņam bija grūts pavērsiens, ko viņš izmantoja kā iespēju atvadīties no viesiem.

Neaizmirstams cilvēks

Viņa nāve ienes skumjas ne tikai Nīdebīberas iedzīvotāju sejās, bet arī viņa ģimenes un draugu lokā. Daudzi atceras neaizmirstamus brīžus kopā un uzsver, ka viņš bija viņu dzīves centrs. Viņš ne tikai atstāja skumjas par īpaša un mīļa cilvēka zaudējumu, bet arī pateicību par to, ko viņi varēja piedzīvot kopā. Šeit Kļūst skaidrs, ka sāpes, pazaudējot daļu no sevis, turpinās pavadīt tuviniekus.

Nīderbīberas iedzīvotāji piekrīt, ka Gintera Meja atstāto vietu nebūs viegli aizpildīt. Viņa saprotošā un izpalīdzīgā daba ne tikai stiprināja daudzas draudzības, bet arī veidoja vietējo kopības sajūtu. Viņa zaudējuma sāpes ir jūtamas, bet tajā pašā laikā ir arī dziļa pateicība par kopā pavadīto laiku.

Daudziem diena, kurā Ginters Mejs atrada savu pēdējo atpūtu, ir kas vairāk nekā tikai skumjas atvadas — tā ir atmiņa par cilvēku, kurš ar savu dabu un apņemšanos bagātināja daudzas dzīves. “Mirs, bet nav aizmirsts” – šis teikums trāpīgi rezumē sēru izteicienu noskaņu. Viņa piemiņa tiks godināta, stāsti un kopā ar viņu pavadītais laiks paliks neaizmirstams.