Skolotāju trūkums Pirmasenā: skolas stundas apdraudētas!

Skolotāju trūkums Pirmasenā: skolas stundas apdraudētas!

Kāpēc daudzās pamatskolās tiek atceltas mācību stundas? Akūtais skolotāju trūkums ir problēma, kas uz izglītībā iesaistīto pierē velk raižu svītras ne tikai Pirmasenā, bet visā Vācijā. Rūbankas/Erlenbrunnas pamatskolas direktors Tomass Hekmans, kurš ir amatā kopš 2007. gada, ziņo par ļoti saspringtu personāla situāciju. Nodarbību atcelšana atstāj daudzus bērnus un bieži vien nospiež skolotājus līdz robežām, kas nozīmē, ka izdegšana nav nekas neparasts. Tomēr Hekmans uzsver, ka labas skolas var turpināt pildīt savus uzdevumus, neskatoties uz pašreizējās izglītības politikas izaicinājumiem, kā Rheinpfalz59,5836.

Taču situācijai ir daudzsološa nākotne: no 2026./2027. mācību gada visiem bērniem Vācijā būs likumīgas tiesības uz pilnas dienas aprūpi sākumskolās. Taču šis regulējums varētu vēl vairāk saasināt jau tā esošo skolotāju trūkumu, brīdina Izglītības un zinātnes savienība (GEW). Tās priekšnieks Maike Finnern prognozē, ka līdz 2030. gadam pietrūks vairāk nekā 110 000 skolotāju, un norāda, ka simtiem kvalificētu darbinieku trūks arī bērnu un jauniešu labklājības jomās. Šādi skaitļi ir satraucoši un skaidri parāda, ka kaut kas patiešām notiek, jo īpaši tāpēc, ka visas dienas aprūpe var būt svarīga iespēja stiprināt izglītības ainavu Vācijā.

Skats uz skaitļiem izglītības sistēmā

Šo problēmu apstiprina arī visaptveroša statistika. 2023./2024.mācību gadā nepilna laika skolotāju kvota vispārizglītojošajās skolās Vācijā bija 43,1 procents, kas ir jauns rekords. Jo īpaši vairāk nekā puse skolotāju, 50,7 procenti, strādā nepilnu darba laiku. Tāpēc darba apstākļi nav ideāli, un daudzi skolotāji var samazināt savu stundu skaitu. Tādos federālajos štatos kā Hamburgā un Brēmenē nepilna laika likmes ir pat virs 50 procentiem, kas negatīvi ietekmē nodarbību nodrošināšanu, kā norāda deutsches-schulportal.de.

Tāpat izrādās, ka ievērojama daļa skolotāju ir gados vecāki. Labs ceturksnis ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē daudzi dosies pensijā. Tas vēl vairāk sarežģī situāciju. Tātad izglītības iestādēm jāraizējas ne tikai par pašreizējo plaisu, bet arī par tuvojošos pensionēšanos.

Nepieciešamība pēc reformām

Lai cīnītos pret krīzi, GEW pieprasa pēc iespējas kvalitatīvāku apmācību un labus darba apstākļus. Var būt nepieciešami papildu pasākumi, lai turpmākajos gados visas dienas piedāvātie piedāvājumi būtu pievilcīgi. Federālā valdība ir piekritusi nodrošināt gandrīz trīs miljardus eiro nepieciešamajām investīcijām, lai nodrošinātu netraucētu likumīgo tiesību uz pilnas dienas aprūpi īstenošanu. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad kvalificētu darbinieku trūkums skar visas sabiedrības jomas.

Izglītības padomei un citiem izglītības politikas dalībniekiem jārīkojas ātri un izlēmīgi, lai pārvarētu izaicinājumus. Tas cita starpā varētu ietvert īslaicīgu grafiku samazināšanu vai skolotāju apmācības reformu. Atliek cerēt, ka atbildīgie izturēsies ar labu roku un veiks pareizos pasākumus, lai nodrošinātu izglītības nākotni Vācijā.