BEN-Kurier sit pretī: Rhein-Lahn-Zeitung mediju strīdā!

BEN-Kurier sit pretī: Rhein-Lahn-Zeitung mediju strīdā!

Pašreizējā ziņojuma uzmanības centrā ir aizraujošs konflikts starp BEN-Kurier un Rhein-Lahn-Zeitung. BEN-Kurier pamatoti ir pakļauts uzbrukumiem, kas pieņem partijas politisko motivāciju. Tās redakcijas direktors Dirks Kaščinskis tiek raksturots kā SPD biedrs, savukārt laikraksta Rhein-Zeitung izdevējam Valterpēteram Tvēram ir ciešas saites ar CSU. Šīs politiskās saiknes rada jautājumus par ziņošanas neatkarību un apņemšanos sniegt objektīvu informāciju.

Īpaši sprādzienbīstams: Bādemsas mērs publiski atzina, ka rotaļu laukumam nav būvatļaujas. Šo faktu BEN-Kurier jau atklāja 2024. gada 6. oktobrī. Savukārt Rhein-Lahn-Zeitung ziņoja par rotaļu laukumu, taču nepieminēja apstiprinājuma trūkumu. Tas izraisa kritiku, ka svarīga informācija tiek apzināti izslēgta, lai atbalstītu neobjektīvu ziņošanu. Savukārt BEN-Kurier uzsver, ka tas ir vienīgais medijs reģionā ar kreisi centriski orientētu tendenci, kas strādā, balstoties uz faktiem, un kritizē Rhein-Lahn-Zeitung par neadekvātu iesaistīšanos faktos.

Preses brīvības loma

Šo debašu kontekstā ir vērts aplūkot vispārējo preses brīvības situāciju. Žurnālistu neatkarība gan no valdības iejaukšanās, gan no ekonomiskā spiediena ir būtiska priekšrocība jebkurā demokrātijā. Vācijā ir konstitucionāli garantēta aizsardzība ar Pamatlikuma 5. pantu, bet “iekšējās preses brīvības” princips, kas raksturo mediju uzņēmumu neatkarību, joprojām ir juridiski neregulēts. Tas nozīmē, ka apstākļi žurnālistiem ne vienmēr ir optimāli.

Saskaņā ar bpb Vācija 2025. gadā ieņems 11. vietu starptautiskajā preses brīvības indeksā, kas nozīmē nelielu pasliktināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Satraucošais ir vardarbības pieaugums pret žurnālistiem, kas turpināja pieaugt kopš 2019. gada. Lielākā daļa uzbrukumu notiek demonstrāciju laikā, kas vēl vairāk palielina apdraudējumu mediju profesionāļiem viņu darbā.

Žurnālistu aizsardzība

Organizācijas Reportieri bez robežām rīkotājdirektors Kristians Mirs skaidri norāda, ka policijai ir galvenā loma preses brīvības atbalstīšanā. Agresija pret žurnālistiem beidzot ir jāpārtrauc, lai nodrošinātu drošu un neatkarīgu reportāžu. Ir aicinājumi policijas apmācībā vairāk pievērsties preses brīvības vērtībai. Pienācīgas aizsardzības trūkums un riskanti darba apstākļi apdraud ne tikai pašus žurnālistus, bet arī demokrātisko sabiedrību, kurā viņi darbojas.

Tāpēc ir jāredz, kā attīstīsies konflikts starp BEN-Kurier un Rhein-Lahn-Zeitung. Neatkarīgi no politiskās orientācijas ir būtiski, lai tiktu saglabāta žurnālistikas integritāte un tiktu sadzirdētas visas balsis. Tas ir vienīgais veids, kā nākotnē nodrošināt preses brīvību, kas Vācijā ir likumīgi aizsargāta, bet patiesībā bieži tiek pakļauta spiedienam. Līdz ar to situācija ir saspringta – mediju vidē notiek daudz kas, un ne bez pamata.