Zāras tiesneši iesūdz Satversmes tiesu: atklāts negodīgs atalgojums!

Zāras tiesneši iesūdz Satversmes tiesu: atklāts negodīgs atalgojums!

Kas notiek Zāras zemē? 58 Zāras tiesnešu un prokuroru grupa ir iesniegusi sūdzību Federālajai Konstitucionālajai tiesai ļoti saprotama iemesla dēļ: viņi uzskata, ka pret viņiem izturas netaisnīgi attiecībā uz viņu algām. [sr.de]. Uzmanības centrā ir zemākais tiesnešu algas līmenis R1, kas attiecas uz apgabaltiesnešiem un prokuroriem.

Neapmierinātības iemesls ir likums, ko Zāras štata parlaments pieņēma 2024. gada aprīlī. Ar šo likumu no 2023. gada beigām tiek pieņemts valsts mēroga koplīgums par sabiedrisko pakalpojumu un ir paredzēti inflācijas kompensācijas maksājumi. Algas jāpalielina divos posmos: vispirms par 200 eiro 2024.gada novembrī, pēc tam 2025.gada februāra sākumā – par 5,5 procentiem. Taču prasītāji uzskata, ka šis likums iemūžina līdzšinējo antikonstitucionālo alimentu tiesnešiem un prokuroriem un aicina skaidri nošķirt tiesnešus un augstākos ierēdņus.

Barošanas princips un konstitucionalitāte

Kas situāciju padara vēl sarežģītāku? Šeit izšķiroša nozīme ir Federālās konstitucionālās tiesas 2020. gada 4. maija lēmumam. Tas attiecas uz alimentu principu, kas nosaka, ka darba devējiem ir jānodrošina saviem tiesnešiem un prokuroriem atbilstoša iztikas minimuma alga un ka tāpēc algas jābalsta uz vispārējo finansiālo situāciju. Ja algas netiks saskaņotas ar šo pienākumu, tas var liecināt par antikonstitucionālu nepietiekamu atbalstu, kā tas jau iepriekš tika konstatēts Berlīnē, kur no 2009. līdz 2015. gadam R1 un R2 grupu algas tika klasificētas kā neatbilstošas. bundesverfassungsgericht.de

Zārlandes prasītāji apgalvo, ka ar pašreizējo tiesnešu bruto algu aptuveni 4847,46 eiro mēnesī nav pietiekami, it īpaši, ja salīdzina ar citu vecāko ierēdņu algām. Pat pēc vairāku gadu darba viņi pelna mazāk nekā direktora vietnieki vai vecākie direktori. Šī nelīdzsvarotība ir redzama ne tikai Zāras zemē, bet tā ir problēma, kas dominē daudzās federālajās zemēs.

Prasības pēc taisnīguma

Vācijas Tiesnešu asociācija (DRB) atbalsta šo prasību un aicina noteikt valsts mēroga un oficiālu atlīdzību tiesnešiem un prokuroriem. Pēc DRB domām, algas daudzās valstīs, tostarp Zārzemē, ir pārāk zemas un apdraud tiesu sistēmas kvalitāti. Tie prasa ne tikai vieglāku pielāgošanos koplīgumiem, bet arī fundamentālu tiesnešu algu pārkārtošanu, kas ņem vērā arī tiesnešu atbildību un prasīgo apmācību. richterbesoldung.de

Problēma ir saasinājusies kopš federālisma reformas 2006. gadā, jo atbildība par algām tika nodota štatiem. Diemžēl tas nozīmē, ka atšķirības starp atsevišķu federālo zemju algu sistēmām kļūst arvien izteiktākas, kas arvien vairāk atpaliek tiesnešu atalgojumā. Tāpēc prasītāji Zāras zemē pieprasa skaidru deklarāciju, ka Zāras 2024. un 2025. gada algu noteikumi R1 ir antikonstitucionāli, un cer uz viņu algu strukturālu pārkārtošanu.